DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. februārī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

I. Ziemele akadēmiskajā plenārsēdē LU uzsver nacionālās akadēmiskās izglītības un zinātnes būtisko lomu valsts attīstībā

Piektdien, 8. februārī, Latvijas Universitātē (turpmāk – LU) notika akadēmiskā plenārsēde, ar kuru tika atklāta LU simtgadei veltītā LU 77. starptautiskā zinātniskā konference. Plenārsēdi ar uzrunu atklāja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele sniedza priekšlasījumu par valstiskuma teoriju no starptautisko tiesību un konstitucionālo tiesību viedokļa, kā arī uzdeva jautājumu, kāda nozīme ir nacionālai universitātei valstiskuma izveidē un attīstībā.

Indriķis Muižnieks savā uzrunā teica, ka LU simtgade ir ne tikai atskats, bet arī nākotnes uzdevumu definēšanas laiks. Runājot par LU nākotnes perspektīvām, viņš uzsvēra, ka LU vajadzētu veidoties par Baltijas jūras reģiona vadošo zinātnes universitāti, kurā piedāvātā izglītība ir balstīta uz zinātnes sasniegumiem un kurā tiek īstenota studentu agrīna iesaiste zinātniskajā darbā.

Ineta Ziemele sveica visus klātesošos LU simtgades gadā un vēlēja LU 77. starptautiskajā zinātniskajā konferencē sasniegt domu un zinātnes augstumus.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Foto: Toms Grīnbergs.

Viņa savā priekšlasījumā sniedza plašu ieskatu valsts veidošanās procesos, skaidroja valsts jēdziena attīstību starptautiskajās tiesības, norādīja uz starptautiskajās paražu tiesībās atzītajiem valstiskuma kritērijiem, sasaistot minēto arī ar Latvijas valstiskuma pirmsākumiem.

Ineta Ziemele atgādināja, ka līdz ar sabiedrību nepārtraukti attīstās arī tiesības. Viņa uzsvēra, ka valstiskuma vēsture vienai konkrētai sabiedrībai ir process, kurā ir vairāki izšķiršanās punkti, proti, konstitucionālie momenti. Viņa skaidroja, ka pārsvarā šie momenti parādās, kā prasība citiem, atzīt šo momentu un piešķirt tam juridiskas sekas.

Ineta Ziemele uzsvēra, ka Latvijas valsts svarīgākais konstitucionālais moments, ko radīja tautas griba, ir 1918. gada 18. novembris, kad notika valsts dibināšana un kad tika izteikta jaunās valsts starptautiskās atzīšanas prasība. Kā neatņemamus konstitucionālos momentus, kuros Latvijas tauta ir paudusi savu valstsgribu, viņa minēja Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) pieņemšanu 1922. gada 15. februārī, 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kā arī īpaši uzsvēra 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kas noteica Latvijas tautas kontroli pār savu teritoriju un atjaunoja Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā.

Foto: Toms Grīnbergs.

Priekšlasījuma noslēgumā Ineta Ziemele skaidroja, kāda ir LU kā nacionālās augstskolas vieta Latvijas valstiskuma teorijā. Viņa uzsvēra, ka valsts dibināšana, Satversmes rakstīšana un LU izveide noritēja vienlaicīgi, kas norāda uz to, ka valsts dibinātāji saskatīja nepieciešamību pēc izglītotiem tautas un valsts kalpiem. Tomēr LU esība paveica vairāk, tā veidoja nācijas apziņu, stiprināja tautas valstsgribu un sekmēja brīvas nacionālās domātāju radošās elites tālāku nostiprināšanos starpkaru periodā.

Runājot par LU nākamo simtgadi, Ineta Ziemele teica, ka Latvijai ir vajadzīga tāda nacionālā akadēmiskā izglītība un zinātne, kas nodrošina katra iedzīvotāja un visas tautas nepārtrauktu pilnveidošanos.

Inetas Ziemeles priekšlasījuma video pieejams šeit:

Par LU 77. starptautisko zinātnisko konferenci

LU 77. starptautiskā zinātniskā konference norisinās no 2019. gada 25. janvāra līdz 31. martam. Konferences darbs tiks organizēts 47 sekcijās ar vairāk nekā 120 sekciju sēdēm un plenārsēdēm.

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstāsies arī Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova, Satversmes tiesas tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš un Artūrs Kučs.

Piektdien, 15. februārī, Sanita Osipova sniegs priekšlasījumu par tēmu “Valodā kā konstitucionāla vērtība”, savukārt Artūrs Kučs uzstāsies ar priekšlasījumu par tēmu “Kritērijs “noteikts ar likumu” saturs cilvēktiesību ierobežošanas kontekstā”. Norises vieta: Raiņa bulvāris 19, Juridiskās fakultātes konferenču zāle no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00.

Piektdien, 22. februārī, Aldis Laviņš sniegs priekšlasījumu par tēmu “Ceļā uz modernāku kasācijas instances tiesu”. Norises vieta: Raiņa bulvāris 19, Juridiskās fakultātes konferenču zāle no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00.

Ceturtdien, 28. februārī, Sanita Osipova sniegs priekšlasījumu arī par tēmu “Eiropas tiesību vēsture. Jauna zinātne Eiropā un Latvijā”. Norises vieta: Raiņa bulvāris 19, Juridiskās fakultātes konferenču zāle no plkst. 13.00 līdz plkst. 17.00.

Ceturtdien, 7. martā, Gunārs Kusiņš sniegs priekšlasījumu par tēmu “Saeimas kontroles funkcijas pilnveidošanas iespējas”. Norises vieta: Raiņa bulvāris 19, Juridiskās fakultātes tiesas zāle (8. auditorija) no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00.

Konferences programma ir pieejama šeit.

Konferences programma tiesību zinātņu nozarei pieejama šeit.

Tās norise būs vērojama arī tiešraidē LU portālā: https://www.lu.lv/lv/nc/par-mums/lu-mediji/tiesraides/1/

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU