Atklājot pasākumu, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks uzsvēra, ka digitalizācijas un robotizācijas ietekmē darba vietas mainās jau šobrīd, tomēr svarīgi ņemt vērā, ka ietekmi uz nodarbinātību un darba vietām atstāj gan tehnoloģiskais progress, gan arī globalizācija un demogrāfiskās tendences. Izmaiņas skar gan darba vietu kvantitāti, gan kvalitāti. Vienlaikus atrodamies uz līdz šim nepieredzētu iespēju sliekšņa, jo jaunās tehnoloģijas un tirgus nišas neapšaubāmi rada arī iespējas.
„Tomēr pastāv arī izaicinājumi. Viena no lielākajām bažām ir, ka tehnoloģiskais progress veicinās augstāku bezdarbu, jo īpaši mazāk kvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī darba tirgus polarizāciju, tiekot automatizētām tieši vidējās kvalifikācijas profesijām, kā arī rutīnas darba vietu izzušana, pieaugot pieprasījumam pēc augsti kvalificētiem speciālistiem. Tas kopumā var izraisīt lielāku nevienlīdzību darba tirgū, un stiprākas konkurences apstākļos platformu ekonomikās var rasties uz leju vērsts spiediens uz samaksu tieši par mazāk kvalificētu darbu, līdz ar to – uz darba vietu kvalitāti.. Ne visas darba vietas var pilnībā automatizēt vai aizstātas ar mākslīgo intelektu, jo daļa ietver virkni specifisku pienākumu un prasmju, piemēram, tā sauktās transversālās prasmes kā komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, problēmu risināšanas un plānošanas iemaņas, saskarsmi ar cilvēkiem. Sociālā aprūpe ir viena no šādām jomām. Taču svarīgi arī diskutēt par to, kā darba tirgus polarizācijas risku apstākļos nodrošināt pienācīgu darba samaksas pieaugumu un darba vietu kvalitātes uzlabošanu arī šajās jomās,” sacīja I.Alliks un secināja: „Kā daļēju atbildi minētajiem izaicinājumiem saredzam pieaugušo izglītības jomas un karjeras pakalpojumu stiprināšanu, duālās izglītības sistēmas pielāgošanu, atjaunotu profesionālās izglītības saturu. Svarīgi ir sniegt modulārās izglītības iespējas, kā arī iespēju prasmes atzīt ārpus formālās izglītības sistēmas ietvara. Visbeidzot jāturpina prasmju un profesiju prognožu rīku pilnveidošana, kā arī aktīva komunikācija par darba tirgū pieprasītām prasmēm/profesijām, karjeras maiņas iespējām un sniegtajiem valsts atbalsta pakalpojumiem - gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem un ārpus darba tirgus esošajiem. Savukārt iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem un iedzīvotājiem, kas vēlas pārkvalificēties, lēmumi par karjeras izvēli jāpieņem atbildīgi un pārdomāti, arī stiprinot savas individuālās digitālās prasmes, mīkstās prasmes (soft skills) un uz uzņēmējdarbību un uz inovācijām orientētas kompetences.”
NVA direktore Evita Simsone: „Darba tirgus Latvijā ir pakļauts kontrastiem, kas pastāv dažādu reģionu starpā, ar atšķirīgu ienākumu un ekonomiskās aktivitātes līmeni. Arī Latvijā ir aktuāls jautājums, kā sagatavoties digitālajai transformācijai, kas var radīt aizvien lielākus riskus darbaspēkam, bet vienlaicīgi sniedz iespējas, aicinot ikvienu no mums attīstīt un pilnveidot savas prasmes, lai tās atbilstu darba tirgus mainīgajām prasībām. Nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošana ir obligāts priekšnosacījums digitālajā transformācijā. Pastāvēs, kas pārvērtīsies.”
Prognozes liecina, ka robotizācijas tendences būs atkarīgas no katras nozares specifikas. Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma dati, liecina, ka robotizācijas tendences ir atkarīgas no katras nozares specifikas, taču visās nozarēs vidēji no 23% līdz 37% kompāniju plāno izmantot robotu darbu jau līdz 2022.gadam. 59% darba devēju līdz 2022.gadam būtiski plāno modificēt darbības procesus, 74% darba devēju norādījuši, ka no talantīga pieejamā darbaspēka būs atkarīgi resursu ieguldījumi, 64% norādījuši, ka darbaspēka izmaksas būs galvenais attīstības aspekts. 41% darba devēju uzskata, ka prasmju pilnveidē iesaistīs galvenokārt talantīgākos, darba procesā svarīgākos darbiniekus. Tas nozīmē, ka tie darbinieki, kuriem prasmju pilnveide būs visvairāk vajadzīga, to vismazāk saņems.
Raksturojot darbaspēka tendences, E.Simsone norādīja, ka 2018.gadā vispieprasītākās prasmes darba devēju reģistrētajām vakancēm bija autovadītāja apliecība, datorprasmes lietotāja līmenī, organizatoriskās vai vadības prasmes un angļu valoda. Saskarsmes un komunikācijas prasmes bija pieprasītas 89% no visām reģistrētajām vakancēm.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Mūsdienās strauji pieaugošais darbaspēka trūkums Latvijā kā arī tehnoloģiskais progress un tehnoloģisko inovāciju pieejamība ir tās tendences, kas darba devējiem liek meklēt jaunus un inovatīvus risinājumus. Nozaru automatizācija un digitalizācija ir tendence ar ko saskaras nu jau katrs darba devējs Latvijā. Tehnoloģiskais progress palīdz risināt darbaspēka trūkuma problēmas, sniedz iespējas veidot jaunas darba vietas, kas rada augstāku pievienoto vērtību, un līdz ar to var būt arī labāk apmaksātas un palielināt kopējo nozaru produktivitāti. Būtiskākie izaicinājumi ar ko nākas saskarties darba devējiem saistīti ar to, ka jaunajās darba vietās nepieciešamas arī jaunas zināšanas un prasmes, nepieciešama darbinieku pārkvalifikācija. Turklāt cilvēkus ar zemu izglītības līmeni ir grūtāk pārkvalificēt uz darbu tehnoloģiski ietilpīgās profesijās. Ir nozares, kurās augsti kvalificēta darbaspēka trūkums ir ļoti aktuāls, piemēram, IT. Darba devējiem jāspēj darba procesā plānot arī darbinieku apmācību kā neatņemamu jauno tehnoloģiju ieviešanas komponenti. Liela nozīme ir darbinieku motivācijai un spējai mācīties – darba devēji augsti vērtē tādus darbiniekus, kas ir inteliģenti, spēj mācīties un piemēroties jauniem apstākļiem, uzņemties atbildību.”
„Modernās tehnoloģijas būtiski maina darba tirgu, radot cilvēkiem nedrošību un uztraukumu par savām darba vietām: fantastisko filmu ainas, bet jo vairāk mūsdienīgas ražotnes ar gudrajiem robotiem un minimālo cilvēku klātbūtni rada iespaidu, ka cilvēks kā darbinieks zaudē konkurencē ar datoriem un mašīnām. Taču tā tas nav: cilvēka prāta un prasmju ekskluzivitāte ir radošums, spēja reaģēt nestandarti, mācīties, mainīties un pieņemt izaicinošus lēmumus. Tāpēc gan privātā, gan publiskā sektora darbiniekus aicinu nenobīties būt atšķirīgiem, eksperimentēt un pastāvīgi ieguldīt sevis pilnveidē, lai atrastu savu aicinājumu digitalizācijas, robotizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā,”- norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
“Robotizācijas un automatizācijas ietekmē darba tirgū sagaidāma paradigmas maiņa. Iespējams, ka ne tik tālā nākotnē cilvēki veiks tikai to darbu, kam ir augsta pievienotā vērtība. Tādējādi, piemēram, 40 un 50 gadu vecumā zinošiem ekspertiem ietekmētajās nozarēs ir jāspēj nodefinēt, kādu jaunu profesiju katrs būtu gatavs iemācīties gada laikā. Mēs kā darbadevējs uzskatām, ka ir būtiski valstiskā līmenī atbalstīt uzņēmumus, kuri veic pārkvalifikācijas darbu un palīdz šīs jaunās profesijas noformulēt un radīt,” uzsver Lattelecom Personāla vadības dienesta direktore Ingrīda Rone.
Diskusija “Cik darba vietas Latvijā aizstās tehnoloģijas?” norisinājās Lattelecom viedā biroja telpās. Diskusijas translāciju bija iespējams noskatīties tiešsaistē ziņu aģentūras LETA mājaslapā.
