Tomēr brīdī, kad sabiedrībā un arī LTV darbinieku vidū tiek celta trauksme, ka pastāv risks par satura samazināšanu vai pat tādu raidījumu slēgšanu, kas ir iekļauti NEPLP apstiprinātajā sabiedriskā pasūtījuma plānā, ir jāreaģē. LTV, LR un interneta platforma LSM.LV kā sabiedriskie mediji ir nozīmīgi nacionālās informatīvās kultūras telpas veidotāji, kam, radot sabiedrisko labumu, ir jākalpo Latvijas sabiedrībai. Pašlaik NEPLP ir apstiprinājusi pagaidu sabiedriskā pasūtījuma plānu 2019. gadam saskaņā ar tā saukto “tehnisko budžetu”, kuru plānoja LTV valde.
Pēc neuzticības izteikšanas LTV valdes priekšsēdētājam I.Beltem un valdes loceklim satura attīstības jautājumos S.Ņesterovam Latvijas Televīzijā 2019. gada sākumā aktualizējies jautājums par satura samazinājumu un štatu pārskatīšanu otrajā pusgadā.
“Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam (EPLL), sabiedrisko mediju bāzes budžets nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet vienreizējo pasākumu vai mērķdotāciju finansējums pa gadiem būs atšķirīgs, piemēram, Latvijas simtgades mērķprogrammās LTV 2018. gadā saņēma papildus vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Bija vairāk darba un darbinieki saņēma vairāk savos maciņos, daudzi nepaguva izmantot uzkrātos atvaļinājumus, mainījušās atalgojuma likmes un nodokļi, ko daļēji kompensēja jaunās politikas iniciatīvu ietvaros piešķirtie 360 577 eiro LTV kapacitātes stiprināšanai. Tāpat 2019. gada budžetā paredzēti 500 000 eiro Olimpisko spēļu un citu nozīmīgu sporta notikumu licenču iegādei, kā arī kompensācija 500 000 eiro apmērā par Eiropas Parlamenta vēlēšanu reklāmas aizliegumu mēnesi pirms vēlēšanām. Vai 14 008 977 eiro valsts budžeta dotācija 2019. gada projektā uzskatāma par nepietiekamu? Plānojot saprātīgi un ilgtermiņā – pietiekama, bet, tērējot virs plānotā, protams, līdzekļu nepietiek,” skaidro NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Piemēram, veidojot sabiedrisko pasūtījumu, NEPLP nosaka vadlīnijas, kurās 2019. gadam saskaņā ar 6 sabiedriskā labuma mērķiem un 14 prioritāriem uzdevumiem paredzēts palielināt satura apjomu bērniem un jauniešiem, īpaši iesaistot tos satura veidošanā. Izskanējusī informācija par iecienītā konkursa "Gudrs, vēl gudrāks" slēgšanu un "Balss pavēlnieka" neveidošanu liek uzdot jautājumus, vai S.Ņesterova nodotais un I.Beltes apstiprinātais sabiedriskā pasūtījuma projekts ir realitāte vai fikcija. Plāns paredz formātu attīstību atbilstoši mūsdienu izglītības standartiem un digitālajām iespējām. Tāpat LTV raidījumā "Kultūršoks" izskanēja bažas par kultūras raidījumu attīstību un tematikas nodrošināšanu, ko paredz pieņemtais pagaidu plāns.
Vēlamies informēt LTV skatītājus un Latvijas nodokļu maksātājus, ka NEPLP ir pieprasījusi pašreizējai valdei sniegt skaidrojumu par to, kā, kad un kādu iemeslu dēļ ir izveidojusies finanšu iztrūkuma situācija, kura draud ar LTV primārā uzdevuma – sabiedriskā pasūtījuma veidošanu, – pilnvērtīgu neizpildīšanu. Nesaprātīgas plānošanas rezultātā ir iecirsts robs LTV izdevumu daļā un par to satraukumu pauž arī LTV arodbiedrības. LTV valde šobrīd veic iekšējo funkciju auditu uzņēmumā.
Vienlaikus sistēmiski ir jārisina sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņa, lai nodrošinātu to neatkarību un attīstību. NEPLP ir iesniegusi priekšlikumus jaunajam Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumam, rosinot noteikt finansējumu 0,2% no IKP un ikgadēji paredzēt 10% no sabiedrisko mediju budžeta investīcijām.
