Tieslietu padomes priekšsēdētājs un tieslietu ministrs norāda uz tiesu sistēmas darbu prioritātēm
Jaunās valdības deklarācijā paustās vērtības tiesiskuma jomā sakrīt ar Tieslietu padomes redzējumu tiesiskuma īstenošanā tiesu sistēmā. Ir pamats cerēt, ka sāktie procesi tiesu sistēmas pilnveidošanā turpināsies – Tieslietu padomes sēdē 28.janvārī pauda padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs minēja tādus Tieslietu padomes darbības virzienus kā tiesu varas neatkarības stiprināšanu, Tieslietu padomes kapacitātes palielināšanu, tiesu reformas iedzīvināšanu, nodrošinot lietu nejaušas sadales principu un tiesnešu specializāciju, profesionālu tiesnešu amata kandidātu atlasi, kā arī tiesu komunikācijas pilnveidošanu.
Arī jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns iezīmēja pamatlietas, kam uzmanību pievērsīs Tieslietu ministrija. Kā prioritāti ministrs izvirzīja tiesnešu neatkarības stiprināšanu, neatkarību skatot kontekstā ar atbildību.
Gan Tieslietu padomes priekšsēdētājs, gan tieslietu ministrs norādīja uz Tieslietu padomes kopējo mērķi sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
Kliedējot tieslietu ministra publiski paustās bažas par Augstākās tiesas priekšsēdētāja reputācijas atbilstību ieņemamajam amatam, Ivars Bičkovičs norādīja, ka nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju, apstiprinājums tam ir arī 1995.gada tiesas spriedums.
Maina Augstākās tiesas tiesnešu skaitu departamentos
Tiesu sistēmas darba prioritāte ir kvalitatīva lietu izskatīšana iespējami ātrākos termiņos, un tiesas meklē iekšējos resursus, kā efektīvi izmantot cilvēkresursus šī uzdevuma veikšanai. Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma Tieslietu padome uz laiku no 4.februāra līdz 26.augustam izmainīja senatoru skaitu Augstākās tiesas departamentos, vienu Civillietu departamenta tiesneša vietu pārdalot Administratīvo lietu departamentam.
Pārdale veikta, izanalizējot Augstākajā tiesā saņemto un izskatīto lietu skaitu, kā arī tiesnešu slodzes rādītājus. Pēdējo divu gadu laikā būtiski palielinājies neizskatīto lietu atlikums Administratīvo lietu departamentā, savukārt Civillietu departamentā ievērojami samazinājies gan neizskatīto lietu atlikums, gan vidējais lietas izskatīšanai nepieciešamo dienu skaits.
Civillietu departamentā uz laiku būs 16 tiesneši, Administratīvo lietu departamentā – 11, Krimināllietu departamentā 8 tiesneši.
Nosaka datumus tiesnešu konferencēm
Tieslietu padome vienojās, ka šāgada Latvijas tiesnešu klātienes konference notiks 1.novembrī.
Savukārt 28.februārī notiks tiesnešu neklātienes konference, kurā tiks organizētas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa elektroniskās vēlēšanas. Ņemot vērā, ka beidzas tiesneša Artūra Freiberga pilnvaru termiņš kolēģijā, jāpārvēl tiesnesis no Senāta Krimināllietu departamenta tiesnešu vidus.
Turpina izstrādāt tiesu priekšsēdētāju izvirzīšanas un iecelšanas kārtību
Ņemot vērā būtisko lomu, kāda tiesu sistēmas darba organizācijā un neatkarības nostiprināšanā ir tiesu priekšsēdētājiem, Tieslietu padome ar vislielāko atbildību veic tai likumā uzticēto uzdevumu – izstrādāt tiesu priekšsēdētāju izvirzīšanas un iecelšanas kārtību.
Tieslietu padome vienojās par pretendentu loku, kas var kandidēt atklātajā konkursā uz rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja vai vietnieka amatu, par vienotu pretendentu piemērotības izvērtēšanas komisiju, tās sastāvu un funkcijām. Darbu pie tiesu priekšsēdētāju izvirzīšanas un iecelšanas kārtības Tieslietu padome turpinās nākamajā Tieslietu padomes sēdē.
