“Kopš 2011.gada, kad notika Vislatvijas konference par administratīvi teritoriālo reformu, šis jautājums nav ticis plaši diskutēts. Ir daudz nepārrunātu jautājumu, turklāt esošais 119 pašvaldību modelis neveicina uzņēmējdarbības attīstību, kas savukārt kā lavīna sekmē lauku izmiršanu un iedzīvotāju aizplūšanu. Nepieciešams atrast vispusīgi izdevīgu un ekonomiski pamatotu modeli pašvaldību sadalījumam tā, lai ir sabalansētas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, kā arī dzīves vide,” konferences nepieciešamību skaidro viens no pasākuma iniciatoriem LTRK ZRP vadītājs un LTRK viceprezidents Imants Kanaška.
Tam, ka šāda diskusija nepieciešama, piekrita teju visi konferences dalībnieki, tostarp LTRK prezidents Aigars Rostovskis, uzsverot, ka “sabiedrībai obligāti jāiesaistās administratīvi teritoriālās reformas plāna veidošanā, jo reforma reformas dēļ nekādu labumu nedos”. Viņaprāt, Latvijai ir divi tālākās attīstības modeļi – vai nu samierināties ar Eiropas provinces lomu vai arī uzplaukt, attīstot ekonomiku, tā, lai citas valstis uz mums skatītos ar apbrīnu. “Pašreiz daži tūkstoši uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā 90% no kopējās iekasēto nodokļu apjoma. Būtu jāstrādā tā, lai rodas vēl vismaz tik pat uzņēmumu, kas atnestu labumu, tādējādi būtiski palielinātos finansējums valsts ekonomikas un sociālajai attīstībai,” piebilst Rostovskis.
Konferences laikā Bauskā tika konstatēts, ka ir ļoti daudz ar pašreizējo administratīvi teritoriālo modeli saistītas problēmas, sākot ar to, ka vairāk nekā 50 no 119 pašvaldībām neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu, līdz nepārdomātai un uz attīstību nevērstai līdzekļu tērēšanai reprezentatīviem objektiem. Viens no jomas ekspertiem, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” Pētījumu biznesa virziena vadītājs un galvenais redaktors Jānis Turlajs kā reālāko modeli vērtē Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošanu. “Būtībā, piemēram, pētot iedzīvotāju piekļuves iespējams pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota. Savulaik dāņu eksperts Holgers Pindts, konsultējot Latviju, atzina, ka tā nav pašvaldība, ja tajā nepietiek skolēnu vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai, taču, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, tikai pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi likuma normās, un nav brīnums, ka tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte. Konkrēts piemērs, kur mazajā skolā skolēns gadā pašvaldībai izmaksā 3000 eiro, bet, ja to vestu uz attīstības centrā esošu izglītības iestādi, tas izmaksātu tikai 1500 eiro,” tā Turlajs.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vecākā eksperte Diāna Orlovska neslēpa, ka ieilgusī reforma, atteikšanās no otrā līmeņa pašvaldību veidošanas un pieļautie izņēmumi nav ļāvusi sasniegt iecerēto mērķi. “38 pašvaldībās dzīvo teju 80% no visas Latvijas iedzīvotājiem. Likumā noteikts, ka pašvaldība nevar būt mazāk par 4000 iedzīvotājiem, taču vairāki desmiti pašvaldību šim kritērijam neatbilst. Salīdzinājumam – savulaik Latvijā mazākais rajons bija ar 13 000 iedzīvotājiem,” sacīja Orlovska.
Gana asas izvērtās paneļdiskusijas, kuru laikā konferences dalībnieki sadalījās divās daļās – vienā no tām bija pašvaldību vadītāji, kuri esošo situāciju atzīst par labu esam, bet otrā – uzņēmēji, eksperti un iedzīvotāji, kuri saskata nepieciešamību pēc pārdomātām izmaiņām.
Diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu turpināsies reģionālajā konferencē Jēkabpilī 15.februārī, kā arī konferencē 5.aprīlī Jelgavā.
