A.Kaimiņš uzsvēra, ka esošajā sabiedrisko mediju pārvaldības modelī NEPLP funkcijas dublējas un veidojas situācija, kurā padome ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs un vienlaicīgi arī mediju nozares regulators. NEPLP uzlikta pārāk liela atbildība, un to nepieciešams pārdalīt, skaidri nosakot uzraugošās iestādes un to pilnvaras.
Cilvēktiesību komisijas sēde bija veltīta sabiedrisko mediju darbībai un jautājumiem, kurus aktualizējis 2018.gada nogalē pieņemtais NEPLP lēmums izteikt neuzticību diviem LTV valdes locekļiem - Ivaram Beltem un Sergejam Ņesterovam. NEPLP informēja deputātus, ka jaunus LTV valdes locekļus plānots iecelt līdz marta beigām.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka notikušais atkārtoti izgaismo esošā mediju regulējuma problēmas. Valsts kontrole jau iepriekš norādījusi, ka dažādi trūkumi saskatāmi gan NEPLP, gan LTV, gan arī Latvijas Radio darbībā. Savukārt Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis vērsa deputātu uzmanību uz līdzsvara trūkumu starp to, cik neatkarīgs un gandrīz neatlaižams ir NEPLP un cik ātri iespējams atlaist sabiedrisko mediju valdes locekļus.
Līdz 21.janvārim deputāti aicināti iesniegt savus priekšlikumus jaunajam sabiedrisko mediju regulējumam, kas paredz noteikt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citus jautājumus, atgādināja A.Kaimiņš.
