Ņemot vērā to, ka iepriekšējās Saeimas un valdības ir uzskatījušas par svarīgu uzklausīt tautsaimniecības nozaru, t.sk. lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju viedokļus par attiecīgo politiku risinājumiem, tad šoreiz no valsts politikas veidotājiem intereses par mūsu nozarēm nav bijis. Jaunās, 13. Saeimas ievēlēto politisko spēku skatījums par lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm ir neskaidrs.
Pirms vēlēšanām partijas solīja ciešu sadarbību ar nozaru nevalstiskajām organizācijām, taču pēc vēlēšanām valdības veidošanas procesā lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražotāju un lauku uzņēmēju viedoklis tiek ignorēts. Līdz šim topošo valdību veidotāji ar lauksaimniekiem nav apsprieduši valdības deklarācijas projektu, kas vieš bažas, vai lauku attīstība un apdzīvotība ir topošās valdības prioritāšu lokā.
Nākošais gads būs izšķirošs, lai lauksaimniecības nozare spētu arī jaunajā, Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodā no 2021.līdz 2027.gadam veiksmīgi turpināt attīstību. Kopīgiem spēkiem un ciešā sadarbībā tieši ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ir sākta mūsu interešu pārstāvniecība Briselē un ir svarīgi neatliekami turpināt iesāktos darbus. Tāpēc mēs prasām, lai visas valdības veidošanā iesaistītās politiskās partijas ar sevišķu nopietnību izvērtētu zemkopības ministra amata kandidatūru, jo tikai lauksaimniecības politikā zinošs speciālists būs spējīgs pietiekami ātri pievērsties aktuālo jautājumu risināšanai.
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un pārtikas ražošana ir stabilas un augošas tautsaimniecības nozares, tajās veiktie ieguldījumi dod augļus ilgtermiņā, tāpēc ir svarīgi bez “revolucionāriem satricinājumiem” saglabāt pēctecību lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas īstenošanā, lai nozarēs turpinātos izaugsme, izmantojot visus iespējamos valsts un ES atbalsta instrumentus un finansējumu.
