DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. novembrī, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra
1
1

Notikusi ekspertu diskusija par 2018.gada Saeimas vēlēšanu atspoguļojumu medijos

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Turpinot ekspertu diskusiju ciklu ar mērķi veidot un stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku un pievērst plašākas sabiedrības uzmanību mediju pratības jautājumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēja diskusiju "Saeimas vēlēšanu patiesība(s) un fakti mediju spogulī."

Diskusijas mērķis bija pārrunāt 2018.gada 13.Saeimas priekšvēlēšanu procesa atspoguļojumu medijos un diskusiju veidošanas ētiskos aspektus. Mediju eksperti, politologi, sociologi, politiķi diskusijas ietvaros aktualizēja trīs tēmas – satura veidošana un auditorijas sasniedzamība lineārajos medijos un digitālajā vidē, finansējums un reklāmas ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un komunikācijas kultūra.

Diskusijas ievadā Valsts kancelejas direktora vietnieks Kaspars Ozoliņš noradīja, ka liela loma, ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē priekšvēlēšanu periodā ir sociālajiem medijiem, jo īpaši Facebook un tajā esošās slēgtās domubiedru grupas, kuras ir sarežģīti monitorēt. Turpinājumā VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdes loceklis programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs atzina, ka satura veidošana digitālajās platformās prasa lielāku izaicinājumu, nekā satura veidošana tradicionālajos medijos. Līdzīgās domās ir arī Rīga TV24 direktors Klāvs Kalniņš, kurš minēja, ka Saeimas vēlēšanu atspoguļošanā Rīga TV24 programmā speciāli tika attīstīta satura izplatīšana digitālajās platformās, savukārt Latvijas Neatkarīgās Televīzijas (LNT) ziņu dienesta vadītāja Inese Kārkliņa norādīja, ka finansējumam ir liela nozīme satura daudzveidībā un dažādībā. Ja LNT nebūtu pieejams sabiedriskā pasūtījuma finansējums, tad LNT priekšvēlēšanu debates nebūtu veidojuši.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Amīlija Raituma norādīja, ka cilvēkiem ir jādod laiks pārdomāt savu izvēli bez dažādu reklāmu un politiskās aģitācijas līdzdalības, bet ir nepieciešams aktualizēt diskusiju par politisko reklāmu aizliegumu televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām, iesaistot visas ieinteresētās puses. Iespējams, jārosina līdzvērtīgs aģitācijas aizliegums arī internetā. Aizlieguma galvenais mērķis ir mazināt naudas lomu vēlēšanu rezultātos. K.Kalniņš norādīja, ka aģitācijas aizliegums televīzijā ir zaudējis aktualitāti, jo mediju lietošanas paradumi mainās. Turpretī Roberts Putnis (Progresīvie) atzina, ka esošais aizliegums aģitācijai televīzijā mazajām partijām palīdz un kaut kādā mērā veicina partiju vienlīdzību priekšvēlēšanu procesā.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki aktualizēja jautājumus par komunikācijas kultūru un to, pēc kādiem principiem izvēlēties priekšvēlēšanu diskusiju dalībniekus. Sociologs Aigars Freimanis noradīja, ka 13.Saeimas vēlēšanās bija novērojama liela konkurence, līdz ar to arī daļa no iedzīvotājiem savu izvēli izdarīja pēdējā brīdī. LTV žurnālists Guntis Bojārs atzina, ka 13.Saeimas priekšvēlēšanu periods bija ļoti emocionāls un norādīja, ka premjeru amatu kandidātu debates dienu pirms vēlēšanām nav noteicošās partiju ievēlēšanai Saeimā. Politiķis Eduards Smiltēns  (LRA) ir pārliecināts, ka nākotnē nepieciešams izvērtēt politisko diskusiju organizēšanas kārtību, lai veicinātu vienlīdzīgākas iespējas visiem vēlēšanu dalībniekiem. Politologs Filips Rajevskis vērsa uzmanību uz to, ka auditorija vecumā no 18-35 gadiem ir ļoti grūti sasniedzama, jo šī auditorijas daļa pati nosaka mediju patēriņa dienaskārtību. Noslēgumā Latvijas Universitātes pārstāvis Rolands Tjarve uzsvēra, ka žurnālistu neatkarība ir ļoti svarīga, lai nākotnē stiprinātu demokrātisku priekšvēlēšanu procesu esamību.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI