E. Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību turpināt labklājības atšķirību izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm. "Kopš pievienošanās ES visas mūsu valstis ir daudz ieguvušas no kohēzijas politikas. Latvija finansējumu ir izmantojusi gudri, investējot to Latvijas attīstībai būtiskos projektos un programmās. Uzskatām, ka kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vienai no galvenajām prioritātēm ES daudzgadu budžetā. Šī iemesla dēļ Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas priekšlikums par kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu," uzsvēra ārlietu ministrs.
Vienlaikus E. Rinkēvičs atzina, ka vēl ir pietiekami daudz laika, lai atrastu pareizo līdzsvaru starp finansējumu jauno politiku īstenošanai un dalībvalstu labklājības atšķirību izlīdzināšanai.
Ārlietu ministrs arī izcēla nepieciešamību turpināt investēt infrastruktūras savienojamības projektos, uzsverot Rail Baltica nozīmi Baltijas reģiona attīstībā.
Informācijai
Kohēzijas draugu grupas samitā piedalījās pārstāvji no Bulgārijas, Čehijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas, Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas.
