DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. novembrī, 2018
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas
1
1

Ārlietu ministrs: Latvija nekad neaizmirsīs, ka Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2018. gada 16. novembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Islandes Republikas prezidentu Gudni Jouhannessonu (Guðni Thorlacius Jóhannesson) viņa valsts vizītes laikā Latvijā. Puses pārrunāja abu valstu politisko dialogu, ekonomisko un reģionālo sadarbību. 

E. Rinkēvičs izteica gandarījumu par Islandes prezidenta ierašanos Latvijā un dalību Latvijas simtgades svinībās. “Latvija nekad neaizmirsīs, ka Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gadā atzina Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Ir īpaši izceļama tā laika Islandes ārlietu ministra Jona Baldvina Hanibalsona nozīmīgā loma šajā procesā, jo kamēr citas valstis ieņēma nogaidošu pozīciju, Islande bija drosmīga un rīkojās,” uzsvēra E. Rinkēvičs. Viņš apsveica Islandi ar suverenitātes simtgadi, ko tā atzīmēs šī gada 1. decembrī.

Ārlietu ministrs pauda nostāju par Latvijas interesi turpināt regulāru politisko dialogu un vizīšu apmaiņu starp abām valstīm. “Mums pastāv sekmīga un cieša sadarbība NB8 sadarbības formātā, kurā ir iespēja pārrunāt reģionālos un starptautiskos jautājumus. Turklāt mēs esam partneri NATO. Mūs priecē pakāpeniska savstarpējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugums, tādēļ saredzam iespēju paplašināt ekonomisko sadarbību, tostarp ar savstarpējās tirdzniecības preču dažādošanas palīdzību,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.

E. Rinkēvičs aicināja investorus no Islandes turpināt veicināt Islandes un Latvijas veiksmīgo sadarbību, īpaši sadarboties inovāciju un jauno tehnoloģiju jomās.

Informācijai

Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gada 22. augustā atzina Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Gudni Jouhannessons ir dzimis 1968. gada 26. jūnijā un Islandes Republikas prezidenta amatā ir kopš 2016. gada 1. augusta. Pirms kļūšanas par prezidentu G. Jouhannessons bija vēstures profesors Islandes Universitātē. Par pasniedzēju strādājis arī Reikjavikas Universitātē, Bifrostas Universitātē un Londonas Universitātē. Dažus gadus strādājis arī par ārštata reportieri Islandes valsts sabiedriskajos medijos. G. Jouhannessons ir sarakstījis vairākas grāmatas, publikācijas un periodiku par Islandes mūsdienu vēsturi (tēmas: mencu kari, Islandes prezidenti, spiegošana un 2008. gada banku krīze). 2017. gadā G. Jouhannessons tika iecelts par Karalienes Mērijas Universitātes goda doktoru.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI