Sadarbības memorandu parakstīja Veselības ministrija, Veselības inspekcija, Nacionālais veselības dienests, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts policija. Tuvākajā laikā dokumentu parakstīs arī Valsts ieņēmumu dienests.
Veselības ministre Anda Čakša: “Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis, jo deviņas organizācijas ir atradušas kopīgu valodu par to, kā mazināt ēnu ekonomiku un korupcijas riskus tieši veselības nozarē. Mums kopā ir jāvirzās uz to, lai sistēma būtu aizvien caurspīdīgāka, labāk caurskatāma, saprotama un līdz ar to uzticama sabiedrībai kā finanšu devējam un mums kā pakalpojumu sniedzējam”. Arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norāda, ka parakstītā vienošanās ir viens no soļiem, kā kliedēt pat vismazākās bažas par to, ka veselības aprūpes sistēmā ieguldītā nauda netiek izmantota racionāli. Viņš atzīmēja, ka šis ir bijis īpašs gads, jo ievērojami pieaudzis nozares finansējums un iezīmēti nākošie soļi finansējuma turpmākam pieaugumam. Vienlaicīgi tas ikvienam nozarē strādājošajam uzliek lielu atbildību, kādā veidā šie līdzekļi tiek izlietoti.
Speciāli izveidota darba grupa kopš marta strādāja, lai vienotos par būtiskākajiem pasākumiem ēnu ekonomikas un korupcijas risku mazināšanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Pirmās pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Anna Aļošina norāda, ka šis ir secīgs solis tām darbībām, ko jau šobrīd veic katra institūcija atsevišķi, taču tagad darbs būs koordinētāks un savstarpēji saskaņotāks.
Sadarbības memorands paredz iestāžu apņēmību kopīgi informēt un izglītot sabiedrību par ēnu ekonomiku un korupciju veselības aprūpē, efektīvi apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama uzraudzības procesā, mudināt iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem veselības aprūpes jomā un ziņošanu procesu padarīt skaidru un saprotamu, kā arī uzlabot sadarbību ar pašvaldībām, veicinot informācijas apmaiņu nereģistrētās saimnieciskās darbības apkarošanai. Paredzēti arī pasākumi, lai nodrošinātu darījumu apliecinošo dokumentu izsniegšanu par visiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārstniecības iestādēs.
Piemēram, Veselības ministrija aktīvi sadarbosies ar Valsts kanceleju trauksmes cēlēju kontaktpunkta izveidē, nodrošinot, ka informācija par pārkāpumiem veselības aprūpē tiek nodota kompetentajai iestādei izvērtēšanai un rīcībai. Tāpat Veselības ministrija aicinās Latvijas Pašvaldību savienību panākt, ka pašvaldības ziņo Veselības inspekcijai par gadījumiem, kad konstatēta nereģistrēta uzņēmējdarbība veselības aprūpes jomā un viltotu zāļu tirdzniecība. Nacionālais veselības dienests, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu pilnveidos e-veselības sistēmu, izveidojot funkcionalitāti ārstniecības iestādes sniegto ārstniecības pakalpojumu priekšapmaksas un pēcapmaksas fakta reģistrēšanai, lai minētos datus varētu automātiski izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Veselības ministriju un augstākās izglītības iestādēm izglītos studentus par korupcijas riskiem un apzinās pārējās izglītības iestādes, ar kurām veidot sadarbību, kā arī pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma rīkos informatīvus seminārus par korupcijas riskiem veselības aprūpē, to identificēšanas metodēm, novērtēšanu un iespējamiem pasākumiem to mazināšanā, kā arī plānoti citi pasākumi.
