DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. novembrī, 2018
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Latvijas PEN biedrības pasākums “Literatūra aiz restēm. Lasījumi” Jāņa Akuratera muzejā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

15. novembrī plkst. 19.00 Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) pasākums “Literatūra aiz restēm. Lasījumi”.

15. novembris ir Starptautiskā ieslodzīto rakstnieku diena, ko 1981. gadā sāka atzīmēt PEN International. Latvijas PEN šajā dienā rīko lasījumus Jāņa Akuratera muzejā, kur skanēs vajāto un ieslodzīto rakstnieku darbi. Latvijas PEN organizē šo vakaru, lai pieminētu tos rakstniekus, kas šobrīd atrodas apcietinājumā, kā arī lai autori, kas būs klāt, palasītu savus jaunākos darbus un dalītos savā pieredzē par vārda brīvību un tās ierobežojumiem.

Piemēram, Raimonds Ķirķis lasīs Vistena Hjū Odena darbu tulkojumus, rakstnieks Rvīns Varde pastāstīs par savu pieredzi ar tiesību sargājošām institūcijām.

Piedalīsies arī Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins, Dainis Deigelis, Liene Linde, Ieva Viese-Vigula, Lauris Veips, Raimonds Ķirķis, Andris Zeibots, Ausma Perons u.c.

Savulaik 1905. gada revolūcijas laikā 3 reizes apcietināts bija arī Jānis Akuraters.

Par savu piedzīvoto cietumā trešajā apcietinājumā no 1906. gada septembra līdz 1907. gada maija beigām, kur sešus mēnešu viņš bija kopā ar dzejnieku Kārli Krūzu vienā kamerā, atmiņās “Dienu atspīdumi” Akuraters rakstīja: “(..) laiks vilkās gausi, un mēs dilām arvien vairāk. Ēdiens bija tik slikts, ka to reizēm nemaz nevarēja ņemt mutē, un iepirkumi, kurus reizi nedēļā mēs saņēmām no cietuma veikala, bija smirdošs sviests un vecs siers. (..) Reizēm man likās, ka mēs visi dzīvojam jau tūkstošs gadus savās telpās, un reizēm bija tā, kā kad priekš laikiem reiz tas būtu jau noticis, kas notiek tagad, varbūt kādā agrākā mūžā, no kura vienīgā atmiņa ir šis cietums. Apnīkst lasīt, rakstīt, runāt, domāt, zūd ēstgriba, miegs. Tikai vēstules no ārienes ienes veselu šalti domu un fantāzijas cietumā; tās es dabūju diezgan bieži un tām jāpateicas par to, ka es galīgi nepaguru. Bet uz pavasara pusi mana veselība tik stipri gāja uz leju, ka es necerēju vasaru vairs izturēt.”  Toreiz Akurateram no cietuma palīdzēja izkļūt viņa kolēģu rakstnieku (it īpaši Rūdolfa Blaumaņa) darbība – iesniegtais lūgums atbrīvot dzejnieku ģenerālgubernatoram Sologubam. Mūsdienās Starptautiskais PEN klubs organizē atbalsta akcijas apcietinātajiem rakstniekiem visā pasaulē. Un daudzreiz tās ir palīdzējušas uzlabot ieslodzīto rakstnieku un žurnālistu dzīves apstākļus.  20. gs. 30. gados Latvijas PEN kluba vadītājs bija Jānis Akuraters.

PEN klubs ir Vispasaules rakstnieku, dzejnieku un izdevēju savienība, starptautiska organizācija, ko 1921. gadā dibināja angļu dzejniece K. A. Davsone Skota (C. A. Dawson Scott). PEN kluba mērķis ir veicināt sadarbību starp rakstniekiem visā pasaulē un aizstāvēt viņu tiesības. Latvijā PEN klubs pastāvēja no 1928. gada, tā valde atradās Zviedrijā. Tā pastāvēšanu pārtrauca Padomju okupācija, bet tas tika atjaunots šī gada martā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI