Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja aplūkot Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militāro tehniku – kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas, apvidus bruņoto transportu un apvidus transportu. Tāpat varēs apskatīt un izmēģināt karavīru ekipējumu, piemēram, pielaikojot maskēšanās tērpu.
Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru vadībā arī varēs apgūt pamatiemaņas izdzīvošanai dabā – uguns iegūšanu, ūdens filtrēšanu, kompasa un kartes lietošanu. Interesentiem būs iespēja izmēģināt arī pārvietošanos pa virvi un šaušanu mērķī jeb peintbola spēli.
Pasākuma laikā arī varēs uzdot jautājumus par karavīru ikdienu un apmācībām, kā arī nobaudīt siltas pusdienas, ko lauka virtuvē gatavos Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona karavīri.
Nacionālo bruņoto spēku un kultūras pils “Ziemeļblāzma” rīkoto pasākumu aicināts apmeklēt ikviens interesants, īpaši – bērni un jaunieši.
11. novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku notiks arī virkne citu pasākumu, – Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, plkst. 13.00 sāksies militārā parāde.
Savukārt no plkst. 17.00 līdz 21.00 laukumā pie Pulvertorņa norisināsies koncerts, kurā piedalīsies Zemessardzes orķestris, grupa “Trio Mediante”, grupa “Sigma” un apvienotais Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Dobeles Valsts ģimnāzijas jauniešu koris ar sadziedāšanās programmu “Tik cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī šeit dzīvosim”. Skolu jauniešu kori diriģēs Kaspars Vēveris un Raimonds Bulmers, sadziedāšanās mākslinieciskais vadītājs – Edvīns Dziļums.
Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Brīvības cīņas un godināt kritušos karavīrus. Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos Brīvības cīnītāju piemiņas pasākumos visos Latvijas novados.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri, kad tika izcīnīta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.
