DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Olivjē mesiāna "Harawi" atskaņojums Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2018. gada 6. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē skanēs O. Mesiāna dziesmu ciklu soprānam un klavierēm "Harawi “ (Mīlas un nāves dziesmas) – šo augstvērtīgo, reti atskaņoto vokālās kamermūzikas pērli interpretēs Marija Elizabete Sīgere (mecosoprāns, Francija) un Toms Ostrovskis (klavieres, Latvija). Ieeja koncertā - bez maksas.

Savdabīgā, dziļi reliģiozā 20. gadsimta mistiķa, filozofa, ornitologa un komponista Olivjē Mesiāna daiļrade kamermūzikas jomā mēdz tikt uzskatīta par elitāru un klausītājam sarežģīti uztveramu – publiku viņa opusu pirmatskaņojumi savulaik pārsteiguši un šokējuši, taču dziļi emocionālā un izteiksmīgā mūzikas valoda nodrošinājusi skaņdarbiem paliekošu vietu klasiskās mūzikas vēsturē. Iespējams, tieši vokālās kamermūzikas darbi, kuri Latvijā klausāmi ļoti reti, ir vispersoniskākie un klausītājus uzrunājošākie; tajos pasaule tverta ļoti smalkās dimensijās, skaņu rakstā iemūžinot pretpolus – pasaulīgo un mūžīgo, garīgās un fiziskās pasaules izaicinājumus, dzīvi un nāvi.

"Harawi" nosaukums aizgūts no Andu kalnu tautas mūzikas žanra; dziesmas stāsta par jaunas kečvu cilts meitenes Piručas un vārdā nenosaukta jauna cilvēka mīlestību. Mesiāns radījis arī cikla literāro tekstu, smeļoties iedvesmu sirreālistu dzejā (Pols Eliārs, Andrē Bretons un Pjērs Reverdi) un vizuālajā mākslā, piemēram, angļu gleznotāja sera Rolanda Penrouza gleznā "Seeing is Believing" (“ieraudzīt nozīmē noticēt”). Mūzikas un teksta simboli kāpināti virs gramatikas un sintakses robežām, starp nošu un tekstu rindām jaušama mīlestība, sirsnīga pieķeršanās, taču vietām arī nespēja komunicēt un ilgas pēc garīgas saskaņas.

Dziedātāja Marija Sīgere komentē: “Dziesmu ciklā "Harawi" mani saista pretmeti - harmonija sadzīvo ar haosu, absolūta tumsa ar brīnišķīgām krāsām. Skaistākā no mīlestībām un bezgalīgākā no nāvēm. Galējo pretstatu telpā gan klausītāji, gan paši mākslinieki var interpretēt un apcerēt mīlestību. Interesanti, ka šo mūziku klausoties ar aizvērtām acīm pieredze ir gandrīz fiziskā līmenī, bezapziņas plāksnē. Līdzīgas izjūtas man rodas, kad dzirdu gregoriāņu dziedājumus dziļi klostera mūros." Savukārt Toms Ostrovskis piebilst: “No izpildītājmākslinieka viedokļa šis cikls ir īsts izaicinājums – Mesiāna mūzika var atbaidīt klausītāju ar muzikālās valodas sarežģītību, spēcīgo simboliku, asajiem kontrastiem. Vai ar skaņu vispār iespējams klausītāja ausij pārraidīt kosmisku haosu, melnas aizas, mūžības starus un pelnu saujas? Manuprāt, Mesiāna mūzikā simbolus svarīgi personificēt, padarīt par saviem gan garīgā, gan emocionālā ziņā. Galu galā - gan “zaļā dūja”, gan “pelnu sauja” ir abstrakcijas; kā iekavas, starp kurām atrodas Mesiāna pieredzes un izjūtu stāsti. Ja interprets simbolus un to sakarības spēj aizpildīt ar personisku saturu, Mesiāna abstrakcijas uzrunā klausītāju dziļā un unikālā veidā.”

Marija Elizabete Sīgere specializējusies 20. gadsimta mūzikas stilos, īpaši pētot Riharda Vāgnera un Olivjē Mesiāna daiļradi. Ar JVLMA Klavieru katedras docētāju, pianistu Tomu Ostrovski viņa sadarbojas kopš 2003. gada, kad abi mākslinieki sastapušies Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolas profesionālā maģistra studiju programmā.

Vairāk par ciklu "Harawi" un tā dziesmām lasāms šeit. Koncertu atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI