Uzrunājot Baltijas Padomes delegātus, E. Rinkēvičs akcentēja līdz šim paveikto reģiona drošības stiprināšanā: “Baltijas valstis Ziemeļatlantijas aliansē ir veiksmīgs paraugs, kā vienkāršot procedūras, lai sabiedroto spēki varētu saņemt nepieciešamās atļaujas ienākt vai brīvi pārvietoties Baltijā dienu vai pat stundu laikā. Augstu tiek novērtēts arī mūsu sniegtais uzņemošās valsts atbalsts sabiedroto karavīriem, kas Baltijas valstīs nodrošina NATO paplašināto klātbūtni.”
Ministrs vērsa uzmanību, ka šobrīd arī pieaug Baltijas valstu loma transatlantisko saišu uzturēšanā, kas sastopas ar jauniem izaicinājumiem. ES un ASV jāuztur cieša vienotība un jāveido attiecību pozitīva dienaskārtība. Tāpat ir jāapzinās, ka visaptverošai transatlantiskajai sadarbībai, jo īpaši drošības un aizsardzības jomā, nav alternatīvas.
“Rail Baltica neapšaubāmi ir lielākais un nozīmīgākais projekts reģionā. Tāpēc šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad mūsu kopēja vienota nostāja un koordinēts lobija darbs, lai šim projektam panāktu iespējami labvēlīgākos nosacījumus jaunajā Eiropas Savienības finanšu perspektīvā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Ministrs pauda pārliecību, ka ir svarīgi turpināt iesākto darbu reģionālā dabasgāzes tirgus izveidē, nodrošinot pēc iespējas augstāku tirgus likviditāti, tādejādi stiprinot arī energoapgādes drošību un mazinot energoatkarību no dominējošās piegādātājvalsts. Tuvākajā laikā ir jāpabeidz darbs pie Baltijas dabasgāzes pārvades sistēmu operatoru kopīgā memoranda, kas ir būtisks priekšnoteikums reģionālā tirgus izveidei līdz 2020. gadam. Lai reģionālais tirgus veiksmīgi darbotos, ir jāīsteno iecerētās investīcijas Baltijas valstu starpvalstu savienojumu nostiprināšanā un modernizācijā.
Sarunās ar partneriem ES dalībvalstīs un institūcijās par ES daudzgadu budžetu Latvijas ārlietu ministrs aicināja Baltijas valstīm demonstrēt konstruktīvu pieeju: “Mēs piekrītam, ka nepieciešams atbilstošs finansējums jaunajiem izaicinājumiem un prioritātēm – iekšējā un ārējā drošība, migrācija, klimats. Vienlaikus arī turpmāk mums ir jāuztur savas tradicionālās aizstāvības līnijas gan Kopējā lauksaimniecības politikā, gan Kohēzijas politikā. Nav pieņemams tik liels Kohēzijas politikas finansējuma samazinājums valstīm, kas vēl nav sasniegušas ES vidējo dzīves līmeni. Pašreizējais piedāvājums Kopējā lauksaimniecības politikā – gan attiecībā uz lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu, gan finansējumu lauku attīstībai –, neveicina sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšu Eiropas Savienībā,” sacīja E. Rinkēvičs.
Nobeigumā ministrs vērsa uzmanību, ka 2019. gadā Latvija pārņems no Lietuvas prezidējošās valsts pienākumus Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē. “Kā prioritāros jautājumus esam izvirzījuši drošības stiprināšanu reģionā, reģionālās savienojamības attīstīšanu un kopēju interešu aizstāvību Eiropas Savienībā,” pauda E. Rinkēvičs.
Informācijai
Baltijas Padome sanāk reizi gadā, un tajā tiekas Baltijas valstu parlamentārieši un ārlietu ministri. Baltijas Padome kalpo kā vērtīgs sadarbības formāts un efektīva diskusiju platforma starp Baltijas valstu parlamentu un valdību pārstāvjiem.
2019. gada 1. janvārī Latvija no Lietuvas pārņems prezidējošās valsts lomu Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē, tādējādi nākamā Baltijas Padome notiks Rīgā.
