Semināros tika izmantota pieeja, kuras pamatā ir Britu padomes un pilsētplānošanas jomā atzīta Lielbritānijas organizāciju izstrādāta interaktīva metodoloģija darbam komandās, sniedzot iespēju dažādu jomu, pieredžu, interešu un vecuma grupu pārstāvjiem sadarboties, radot inovatīvus risinājumus. Izmantojot šo pieeju, semināra dalībniekiem bija iespēja aktīvi līdzdarboties, definēt ar darbaspēka novecošanos saistītās problēmsituācijas dažādās jomās un piedāvāt savus risinājumus. Seminārus vadīja Vita Brakovska, kura ir Britu padomes radošās domāšanas metodes „Nākotnes pilsētas spēle" vadītāja.
Semināru laikā to dalībnieki analizēja ekonomiskos, vides, sociālos un kultūras izaicinājumus darbiniekiem virs 50 gadu vecuma. Semināru dalībnieki vienojās par problēmām, ar kurām nākas saskarties gados vecākiem nodarbinātajiem – viņiem neatbilstošs aprīkojums un darba vietas iekārtojums, sociālās garantijas neietver veselības uzturēšanas profilakses pasākumus, pieaugošie darba apjomi sekmē darbinieku “izdegšanu”, nodarbinātajiem šajā vecuma grupā nereti vērojams mūsdienīgu prasmju trūkums un zema elastība attiecībā uz jauno prasmju apgūšanu, kā arī zems pašvērtējums; vadība nenovērtē darbinieku virs 50 gadu vecuma pieredzi un viedumu, ir jūtama aizvien lielāka vecuma starpība starp padotajiem un vadītājiem un viņu atšķirīgā izpratne par darbu.
„Katras dienas beigās tika piedāvāti dažādi interesanti risinājumi problēmām, ar ko saskaras gados vecāki nodarbinātie,” teic semināru vadītāja Vita Brakovska. „Kā piemēram, semināra dalībnieki ierosināja ieviest darba vietā kustību un vingrinājumu pauzes, kuras izlozes kārtībā vadītu paši darbinieki, nodrošināt atpūtas telpu ar relaksējošu mūziku un atslodzes iespējām, organizēt darbinieku rotāciju uz laiku ar komandas saliedēšanas mērķi, tāpat komandas saliedēšanai tika ierosināts regulāri organizēt dažādus pasākumus arī ārpus darba pienākumiem, piemēram, - radošās darbnīcas, sēņošanu, ābolu lasīšanu. Neskatoties uz to, ka tika atzīta nepieciešamība noteikt dažādas priekšrocības nodarbinātajiem virs 50 gadu vecuma, tika secināts, ka ir būtiski rūpēties par darbiniekiem jau pirms šī vecuma sasniegšanas, tādējādi jau savlaicīgi novēršot problēmas, kas varētu rasties vēlāk.”
Savukārt Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” projekta vadītāja Mairita Mēnese aicina uzņēmējus, valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjus ne tikai realizēt dzīvē semināros izstrādātās idejas, bet arī izmantot Eiropas Savienības programmas piedāvātās iespējas, piesakoties finansējumam, kas paredzēts ar mērķi paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību. Projekta ietvaros uzņēmējiem būs iespēja izmantot finansējumu, lai uzlabotu darba vietas gados vecāku nodarbināto grupai un organizētu prasmju nodošanas un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, savukārt darbinieki varēs saņemt atbalstu dažādiem veselības uzlabošanas pasākumiem. „Latvijā gandrīz trešdaļa visu nodarbināto ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, taču tieši šīs vecuma grupas cilvēkiem ir daudz lielākas iespējas zaudēt darbu vai nokļūt ilgstošo bezdarbnieku rindās, jo darba devēji saskata dažādus riskus nodarbinātajām personām šajā vecuma kategorijā. Taču mēs vēlamies parādīt, ka, rūpīgi izplānojot dažādus atbalsta instrumentus un pieeju šāda vecuma nodarbinātajiem, darba devējs var iegūt lojālu darbinieku, kurš dos maksimālu pienesumu kopējā uzņēmuma darbībā,” teic M. Mēnese.
Sīkāk iepazīties ar ESF projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” nosacījumiem dalībai programmā un paredzētajiem atbalsta pasākumiem var NVA mājaslapā (http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=511&txt=4645).
Praktisko semināru cikls tika rīkots Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” (nr. 7.3.2.0/16/1/001) ietvaros. Projektu paredzēts īstenot līdz 2022. gada decembrim, bet kopumā atbalstu saņēmušo personu skaits plānots līdz 3000.
