Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu un 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu un 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā.
Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai pāri par 1 miljardu eiro. Tāpat, budžetā iestrādāts nozīmīgs algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām 10 miljonu eiro apmērā 2019. gadā, kā arī būtisks pieaugums turpmākajos gados.
2019. gadā autoceļiem paredzēts nacionālais finansējums 236,1 miljona apmērā, kā arī būtisks Eiropas Savienības fondu finansējums. Budžetā vidējā termiņā ir ieplānots pedagogu minimālās darba algas likmes pieaugums, kas sākts jau no 2018. gada 1. septembra, ar finansiālo ietekmi 17 miljonu eiro apmērā 2019. gadā.
Jāatzīmē, ka budžeta plāna projekts ietver ne tikai valsts budžetu, bet arī pašvaldības un daudzas valsts kapitālsabiedrības. Pašvaldībām tiek nodrošinātas iespējas saņemt aizņēmumus no valsts budžeta investīciju projektu īstenošanai ar vēsturiski zemākajām procentu likmēm. Pašvaldībām gan 2019. gadā, gan vidējā termiņā ir nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, kas nodrošina būtisku ieņēmumu pieaugumu vidējā termiņā.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2018. gada apstiprinātā tvēruma ietvaros rasts finansējums nozaru ministriju neatliekamajiem pasākumiem 51,4 miljonu eiro apmērā. Jāatzīmē, ka sāktie pasākumi IKT un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā dos lielāku efektu vidējā termiņā.
Budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% no IKP jeb 31 miljona eiro apmērā. Vispārējās valdības deficīts plānots samazināt līdz 0,7% no IKP apmērā, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% no IKP apjomā. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.
Jāatzīmē arī, ka nākamajai valdībai tiek nodots līdzsvarots budžeta plāns, kas nodrošina skaidrību par to, kā tiks finansēti valsts noteiktie pakalpojumi. Tāpat ir nodrošināti finanšu resursi pašvaldībām tām noteikto funkciju īstenošanai. Jaunajai valdībai būs iespēja lemt par papildu izdevumiem, attiecīgi lemjot arī par jauniem ieņēmumu avotiem.
