Pēc 2018. gada uzrunas par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un 1. priekšsēdētāja vietnieks F. Timmermanss nodomu vēstulē paziņoja, ka bioekonomikas stratēģija iekļaujas Komisijas centienos uzlabot ES nodarbinātību, izaugsmi un ieguldīšanu. Tās mērķis ir uzlabot un palielināt atjaunojamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, lai risinātu globālas un vietējas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības sfērās.
Galīgu bioloģisko resursu un ekosistēmu pasaulē ir vajadzīgi inovācijas pasākumi, kas pabarotu cilvēkus un nodrošinātu tiem tīru ūdeni un enerģiju. Bioekonomika spēj aļģes pārvērst kurināmajā, pārstrādāt plastmasu, pārtaisīt atkritumus par jaunām mēbelēm vai drēbēm un rūpniecības blakusproduktus pārveidot bioloģiskos minerālmēslos. Tā spētu līdz 2030. gadam radīt 1 miljonu jaunu, „ekoloģisku” darba vietu.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par darbvietām, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Jirki Katainens: “Tapis skaidrs, ka vajadzīgas sistēmiskas pārmaiņas preču ražošanā, patērēšanā un likvidēšanā. Bioekonomikas – aprites ekonomikas atjaunojamās daļas – attīstībā varam rast jaunus un novatoriskus veidus, kā sagādāt pārtiku, izstrādājumus un enerģiju, neiztērējot planētas ierobežotos bioloģiskos resursus. Bez tam mūsu ekonomikas pārvērtēšana un primārās ražošanas modeļu mūsdienīgošana domāta ne tikai videi un klimatam. Te ir arī lielisks potenciāls jaunu ekoloģisko darba vietu radīšanai, sevišķi lauku un piekrastes rajonos.”
Par pētniecību, zinātni un inovāciju atbildīgais Komisijas loceklis Karlušs Muedešs: “ES vēlas nospraust ceļu atkritumu, pārpalikumu un atlieku pārvēršanai augstvērtīgos produktos, videi nekaitīgās ķīmiskās vielās, lopbarībā un tekstilizstrādājumos. Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme, paātrinot Eiropas pāreju uz ekoloģiskāku ekonomiku un sasniedzot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.”
Ilgtspējīgai, apritīgai bioekonomikai ir vajadzīga saskaņota publiskā sektora un rūpnieku rīcība. Lai vadītu šos kopīgos centienus, kuru pamatā ir trīs galvenie mērķi, 2019. gadā Komisija sāks 14 konkrētus pasākumus, kuru vidū:
1. Biorūpniecības nozaru paplašināšana un nostiprināšana.
Atraisot bioekonomikas potenciālu, lai ilgstošas un ilgtspējīgas labklājības vārdā mūsdienīgotu Eiropas ekonomiku un rūpniecību, Komisija:
- izveidos 100 miljonu eiro aprites bioekonomikas tematisko ieguldījumu platformu, lai biotehnoloģisko inovāciju tuvinātu tirgum un mazinātu privātpersonu risku pie ieguldīšanas ilgtspējīgos risinājumos,
- atvieglinās jaunu, ilgtspējīgu biorafinēšanas iekārtu attīstību visā Eiropā,
2. Strauja bioekonomikas izvēršana visā Eiropā.
Dalībvalstīs un to reģionos, it īpaši Viduseiropā un Austrumeiropā, ir liels nepietiekami izmantotas biomasas un atkritumu potenciāls. Tāpēc Komisija:
- izstrādās stratēģisku ilgtspējīgas pārtikas un lauksaimniecības sistēmas, mežsaimniecības un bioproduktu ieviešanas programmu,
- programmā “Apvārsnis 2020” izveidos ES valstu bioekonomikas politikas atbalsta instrumentu valstu un reģionu bioekonomikas darba programmu izstrādei,
- sāks izmēģinājuma darbības bioekonomikas attīstībai lauku, piekrastes un pilsētu teritorijās, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā vai oglekļa dioksīda piesaistē lauksaimniecībā izmantojamā augsnē.
3. Ekosistēmas aizsardzība un bioekonomikas ekoloģisko ierobežojumu izprašana.
Mūsu ekosistēma saskaras ar nopietnām briesmām un problēmām, piemēram, iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata pārmaiņām un zemes degradāciju. Lai risinātu šīs problēmas, Komisija:
- īstenos ES mēroga uzraudzības sistēmu, lai sekotu virzībai uz ilgtspējīgu aprites bioekonomiku,
- uzlabos zināšanu bāzi un izpratni par īpašām bioekonomikas jomām, vācot datus un padarot tos labāk pieejamus caur Bioekonomikas zināšanu centru,
- dos norādījumus un veicinās labu praksi bioekonomikas darbībai drošās ekoloģiskās robežās.
22. oktobrī Briselē Komisija rīko konferenci , kur ar ieinteresētajām personām tiks apspriests rīcības plāns un akcentēti taustāmi bioprodukti.
Uzziņai
Nodomu vēstulē Eiropadomes un Eiropas Parlamenta prezidentūrai Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un pirmais priekšsēdētāja vietnieks F. Timmermanss pauduši, ka šis paziņojums atbilst Komisijas prioritātei uzlabot ES nodarbinātību, izaugsmi un ieguldīšanu. Tā ir 2012. gada bioekonomikas stratēģijas atjauninājums.
Bioekonomika aptver visas nozares un sistēmas, kas izmanto bioloģiskos resursus. Tā ir viena no lielākajām un svarīgākajām ES nozarēm, kas skar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, pārtiku, bioenerģiju un bioproduktus, tās gada apgrozījums ir ap 2 000 000 000 000 eiro, un tā dod darbu apmēram 18 miljoniem cilvēku. Tā ir arī svarīga joma, kas veicina izaugsmi lauku un piekrastes rajonos.
ES jau finansē ilgtspējīgu, iekļaujošu un apritīgu biorisinājumu izpēti, demonstrējumus un ieviešanu, ieskaitot 3,85 miljardus eiro, kas piešķirti pašreizējā programmā “Apvārsnis 2020”. 2020.–2027. gadam Komisija ir ierosinājusi pārtikas un dabas resursiem, arī bioekonomikai, atvēlēt 10 miljardus eiro programmā "Horizon Europe".
