Lai uzlabotu situāciju, plānots saīsināt rezidentūras ilgumu bērnu psihiatra kvalifikācijas iegūšanai, tādēļ Veselības ministrija ir sagatavojusi vairāku normatīvo aktu grozījumus. Patlaban divos posmos – pamatspecialitātes un apakšspecialitātes apgūšana – sadalītais specialitātes iegūšanas mehānisms un līdz ar to studiju ilgums nerosina speciālistus apgūt bērna psihiatra specialitāti.
Plānots veikt izmaiņas ārstniecības personu klasifikatorā, ārstniecības personu un studējošo kompetencē ārstniecībā, paredzot pārstrukturēt ārsta profesijas apakšpecialitāti “Bērnu psihiatrs” par ārsta profesijas pamatspecialitāti “Bērnu psihiatrs”, vienlaikus precizējot psihiatra, bērnu psihiatra, tiesu psihiatra un narkologa kompetenču aprakstus. Tas nepieciešams, lai pirmajos divos rezidentūras studiju gados noteiktu vienādu apmācības programmu saturu (psihiatrijas, narkoloģijas un bērnu psihiatrijas specialitātēs) un katrai no tām – atšķirīgu apmācības programmas saturu rezidentūras trešajā un ceturtajā studiju gadā. Noteikumu projekts paredz, ka rezidentūras ilgums bērnu psihiatru specialitātē būs 4 gadi.
Līdzšinējā situācija rāda, ka nodrošinājums ar veselības aprūpes speciālistiem Latvijā ir zem vidējā ES valstu rādītāju līmeņa. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta šā brīža datiem, līgumattiecībās ar valsti ir 39 bērnu psihiatri. Kā viens no šo speciālistu iztrūkuma cēloņiem tiek minēts studiju ilgums.
*Ministru kabineta noteikumu projekts par izmaiņām ārstniecības personu klasifikatorā un ārstniecības personu un studējošo kompetencē ārstniecībā
