Lai noteiktu kopējo auditējamo prioritāti, tika analizēta pašreizējā situācija par valstij nozīmīgām jomām, iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem un to sekām. Auditos ir nepieciešams vairāk pievērst uzmanību efektivitātes aspektu novērtēšanai (piemēram, pārskatu, atskaišu nepieciešamība, laika patēriņa adekvātums, datu dublēšana, IKT sistēmu izmantošanas pilnīgums, personāla kapacitāte, noslodze, administratīvā sloga mazināšana, procesu vienkāršošana, elektronisko dokumentu izmantošana u.c.).
Ministrijām un iestādēm plānoto iekšējo auditu ietvaros izlases veidā atbilstoši riska novērtējumam jāturpina vienlaikus veikt līdzīgu procesu auditus attiecīgā resora iestādēs, rodot iespēju šo procesu visaptverošai novērtēšanai salīdzināšanai, labākās identificēšanai un pārņemšanai. Lai nodrošinātu, ka dažādu nozaru politikas ir saskaņotas un papildinošas, nevis pretrunīgas, svarīga ir dažādu nozaru politikas dokumentu savstarpēja sasaiste un atbilstība.
Auditējamā prioritāte izvirzīta, ņemot vērā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 mērķi (efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde) un mērķa sasniegšanai izvirzītos pasākumus.
Rīkojuma projekts skatāms MK mājaslapā.