DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. septembrī, 2018
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Ārlietu ministrs: Latvija un Vācija ir cieši sabiedrotie Eiropas Savienībā un NATO

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2018. gada 20. un 21. septembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vizītē apmeklēja Vācijas Federatīvo Republiku, kuras laikā tikās ar Vācijas ārlietu ministru Heiko Māsu (Heiko Maas) un piedalījās Vācijas Ārpolitikas padomes (DGAP) organizētā diskusijā par Baltijas valstu pienesumu Eiropas nākotnei.

Tikšanās laikā ar Vācijas ārlietu ministru E. Rinkēvičs pārrunāja Latvijas un Vācijas divpusējo sadarbību, kā arī Eiropas Savienības (ES) un transatlantiskās attiecības.

“Latviju un Vāciju vieno draudzīgas attiecības, kas balstītas ciešā politiskajā dialogā un praktiskajā sadarbībā divpusēji, kā arī Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Mēs augstu novērtējam aktīvo sadarbību ar Vāciju visos līmeņos,” pauda E. Rinkēvičs. Latvijas ārlietu ministrs izteica aicinājumu organizēt Vācijas kancleres un ārlietu ministra divpusējās vizītes Latvijā. Ministrs izteica pateicību par Vācijas ieguldījumu Baltijas valstu reģiona drošības stiprināšanā.

Lai stiprinātu reģiona elektroapgādi, mēs strādājam pie Baltijas valstu elektroenerģijas tīkla sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Projekta sekmīgai īstenošanai izšķiroša nozīme būs Eiropas Savienības finansējumam,” sacīja ministrs.

Pārrunājot Nord Stream II projektu, E. Rinkēvičs uzsvēra, ka tas neatbilst kopējās Eiropas enerģētikas politikas principiem. Tādēļ Latvija neatbalsta Nord Stream II projekta realizēšanu. Tā vietā ir jāturpina darbs pie Eiropas Savienības enerģētikas vienotā tirgus, jo enerģētikas drošībai svarīgi starpsavienojumi un reģionālā sadarbība.

Amatpersonas pārrunāja nākamo ES daudzgadu budžeta perioda ietvaru. E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka ir vairāki faktori, proti, ES sarunas par Brexit un 2019. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuras pašlaik apgrūtina konkrētu sarunu uzsākšanu par ES daudzgadu budžeta ietvaru 2021.-2027. gadam. “Latvija vēlas redzēt sabalansētu nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaru, kurā tiek ņemtas vērā gan vecās Eiropas Savienības politikas, piemēram, Kohēzijas politika un tiešmaksājumi, gan arī jaunās politikas, kas ir domātas Eiropas aizsardzību spēju nodrošināšanai,” sacīja ministrs.

Puses arī pārrunāja transatlantiskās attiecības. “Transatlantiskajām attiecībām nav citas alternatīvas. Eiropa Savienība un ASV ir nepieciešamas viena otrai, jo transatlantiskās attiecības nav tikai jautājumi par tirdzniecību, bet kopīgām vērtībām. Neskatoties uz pušu dažādiem viedokļiem, Eiropas Savienībai un ASV ir jāmeklē kopīgais, jo mums ir vienota vērtību telpa. Eiropas Savienības un ASV koordinācija sankciju politikas īstenošanā ir bijusi veiksmīga. Pateicoties līdzšinējai Eiropas Savienības un ASV saskaņotai nostājai, ir izdevies atturēt Krieviju no turpmākas agresīvas rīcības Ukrainā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Ministri tikšanās laikā apsprieda ES paplašināšanās jautājumus, kas attiecas uz Rietumbalkānu valstīm, Gruziju un Moldovu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI