Likumprojekts paredz Kultūrkapitāla fonda finansējumu no valsts budžeta, sākot ar 2022.gadu, nodrošināt no akcīzes nodokļa, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem.
Fonda darbībai plānots novirzīt trīs procentus no alkohola akcīzes nodokļa, divus procentus no tabakas akcīzes nodokļa, 1,37 procentus no izložu nodokļa un 2,21 procentu no azartspēļu nodokļa attiecīgā gada plānotajiem ieņēmumiem.
Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai no attiecīgo nodokļu ieņēmumiem ik gadu plānots novirzīt turpat 3,2 miljonus eiro.
Kopš Kultūrkapitāla fonda izveidošanas 1997.gadā fonda darbība tika nodrošināta no akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem. 2004.gadā tika mainīts gan fonda juridiskais statuss, gan arī finansēšanas kārtība. Tāpat fonda darbību ietekmēja finanšu krīzes dēļ veiktais līdzekļu samazinājums. Patlaban Kultūrkapitāla fonds strādā kā publisks nodibinājums un finansējumu saņem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
Pašreizējā finansēšanas sistēma ilgtermiņā nav spējīga sniegt atbalstu lieliem un nozīmīgiem projektiem un nevar nodrošināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību, profesionālās kultūras un mākslas pieejamību plašākai sabiedrībai, kā arī kultūras vērtību saglabāšanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori Kultūras ministrijā.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka līdzšinējā finansēšanas kārtība nav atbilstoša tam samazinājumam, kāds fondu būtu skāris, ja finansējums būtu saglabāts no attiecīgo nodokļu ieņēmumiem, kā arī tas nav proporcionāls kopējam Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam.
Likuma grozījumi rosināti, lai varētu nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu un garantētu fonda stabilitāti, neatkarību un finansējuma pieaugumu.
Valsts kultūrkapitāla fonda likuma grozījumus Saeimas sēdē galīgajā lasījumā paredzēts skatīt 27.septembrī.
