Sanita Osipova, runājot par Latvijas tautas galvenajām vērtībām, uzsvēra, ka mums ir vajadzīga patiesība un vēsturiskais taisnīgums. Tās ir divas vērtības, kas vienlaikus ir arī cilvēka pamattiesības. Viņa teica, ka patiesība nekad nevar būt novēlota – labāk vēlāk, nekā nekad. Savukārt par vēsturiskā taisnīguma atjaunošana viņa uzsvēra, ka Latvijā bijusi tikai ekonomiskā taisnīguma atjaunošana, bet dvēseles dziedināšana caur lustrāciju diemžēl nav notikusi.
Diskusijas turpinājumā Sanita Osipova vērsa klātesošo uzmanību uz vēl vienu būtisku aspektu. Viņa teica, ka valstī šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai aizbraukušie atgrieztos. Tomēr Latvijas kontekstā būtiski, lai tiek novērtēti arī tie, kuri šeit ir palikuši un ziedojuši ne tikai savas karjeras iespējas ārzemēs, bet arī savu intelektuālo kapacitāti, lai kalpotu Latvijas labā. Sanita Osipova uzsvēra, ja Latvija būs tiesiska un arī labklājīga valsts, tad aizbraukušos vairs nevajadzēs mudināt atgriezties, viņi to izdarīs paši.
Paneļdiskusijā piedalījās arī Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, RBS direktors Jānis Grēviņš, uzņēmējs, RBS Padomdevēju Konventa loceklis Viesturs Kulikovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, augstskolas “Turība” īpašnieks Aigars Rostovskis, “PWC” priekšsēdētāja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētājas vietniece Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks un RBS studente Marta Muižniece. Diskusiju vadīja RBS asociētais profesors Klaudio Andress Rivjera.
Diskusijas mērķis bija aktualizēt jautājumus par valsts ilgtspējīgu attīstību, kurus pasaules arēnā valstu līderiem uzdod pāvests.
