DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. septembrī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Urbānās leģendas Kalnciema kvartālā un Žaņa Lipkes memoriālā – digitalizēts kino un “Atmiņu dīdžeji”

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

15. septembrī Kalnciema kvartāls sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriālu Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros rīko pasākumu, kas akcentē divu vērtīgu kultūras mantojuma elementu – koka arhitektūras un nacionālā kino pieejamību. No plkst 13.00 līdz 22.00 – atvērta vide, digitalizētas kinohronikas, restaurētas spēlfilmas “Ābols upē” (režisors Aivars Freimanis, 1974) un “Motociklu vasara” (režisors Uldis Brauns, 1975), “Atmiņu dīdžeju” performance, ieeja bez maksas!

Pilsētvide ar tās detaļām ir labākais laikmeta spogulis – to pierāda kinohroniku seanss Kalnciema kvartāla galerijā, pievēršot kinokameras skatienu nevis Latvijas vēstures svinīgi oficiālajai un tāpēc vienveidīgi garlaicīgajai pusei, bet dzīvajai dzīvei, kuras centrā ir “mazais cilvēks” un viņa svarīgā ikdiena. Tur iederas gan ledus krāvumi Daugavā pie dzelzs tilta, gan tirgus būdas un paviljoni, gan jaunās modes cepurītes pašai un katrai pretimnācējai, gan trolejbuss un atkritumu mašīna, gan cukura talons un mītiņš ar Atmodas lozungiem. Mozaīkas gabaliņi kā liecības par Latviju un Pārdaugavu 20. gadsimtā (1924-1988).

Kinohroniku seanss Žaņa Lipkes memoriālā koncentrētā un tāpēc arī emocionāli iespaidīgā veidā spilgti parāda vissarežģītākos satricinājumus 20. gadsimta Latvijas vēsturē – tikai desmit gadu laikā valsts pārvēršas no nacionālas prezidentālas republikas par padomju varas okupētu teritoriju, pa vidu piedzīvojot arī pasaules kara postījumus pilsētvidē un cilvēku dvēselēs. Seansā iekļautais laika periods parāda gan 1934. gada politisko apvērsumu, ar kuru Kārlis Ulmanis pārņēma pilnīgu varu Latvijā, un tam sekojošos personības kulta pārspīlējumus, gan neizmērojamo naivitāti, ar kuru Latvija 1939. gadā iedomājās kļūstam par neitrālu miera saliņu pasaules kara liesmu okeānā, gan vācu okupācijas laika izmisumu, dzenot uz fronti pat skolas vecuma puikas, un galu galā – padomju armijas ienākšanu, no kuras nebaidīties aicina bēdīgi slavenais kolaboracionists Vilis Lācis. Smagākais laiks Latvijas vēsturē (1934-1945) un izturīgākā paaudze.

Abas kino demonstrēšanas vietas apvienos Atmiņu dīdžeji – Jēkabs Nīmanis un Maksims Šenteļevs ar apvienību Bērnu rīts. Viņi dejojamos ritmos izspēlē dokumentālas, vēsturiskas un improvizētas teorijas par Pārdaugavas vēstures lapaspusēm, iekļaujot savās improvizācijās Pārdaugavas un Ķīpsalas iedzīvotāju atmiņas, ar kurām dalījušies Žaņa Lipkes vedekla Ārija Lipke, ķīpsalniece Silvija Kraukle, pārdaugavieši Pēteris Blūms un Pēteris Krilovs. Skaņu veidošanā muzikālā apvienība izmanto ierakstus, analogos sintezatorus, instrumentus, ritmus un skatītāju klātbūtni, un Atmiņu dīdžeju vadmotīvs ir: “Atmiņas nemitīgi veido noskaņu, fonu, ritmu, melodiju, rīcībai, kura izpaužas dienišķā prozā. Uz mirkli apklustot, var sadzirdēt šo mūziku. Ietērpjot atmiņas dziesmā, ir vieglāk virzīties tālāk.”

Atmiņu dīdžeju radītās skaņas tiks ģenerētas Žaņa Lipkes memoriālā un tālāk translētas Kalnciema ielas kvartālā.

Programma:

Kalnciema kvartāla Mākslas galerijā

(Kalnciema iela 35, pagalmā)

Plkst. 13.00, 18.00, 19.30

Kinohroniku un kinožurnālu izlase (1924-1988)

Izlase no Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma digitalizētās kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekcijas.

Plkst 16. - 17.00 Atmiņu dīdžeji - apvienība “Bērnu rīts”,

tiešsaistes translācija no Žaņa Lipkes memoriāla

Plkst 21.00 Motociklu vasara

(spēlfilma, 1975, režisors Uldis Brauns, restaurēta versija (2018))

Režisors Uldis Brauns ir viens no slavenās Rīgas dokumentālās poētiskās kinoskolas pamatlicējiem. Savu rūpīgi izloloto un pa kadriņam izzīmēto vienīgo spēlfilmu – poētisku kino veltījumu  ātrumam un jaunībai – uzņēmis melnbaltā estētikā. Māris (Pēteris Gaudiņš) savā 18 gadus dzimšanas dienā saņem dāvanā motociklu, ceļā apdzen kāzu mašīnu, un nozog bez mīlestības izprecinātu līgavu (Inese Jansone). Ātrums, kaislības, romantika, filmēts Kuldīgas apkaimē un pašā Kuldīgā, kuras vecpilsētā atrodas arī Kalnciema kvartāla Kuldīgas rezidence.

Žaņa Lipkes memoriālā

(Mazais Balasta dambis 8)

Plkst. 13.00 , 17.00 Kinohroniku seanss (1934-1944.gads) 

Ievadvārdi – Lolita Tomsone

Izlase no Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma digitalizētās kinožurnālu un hroniku kolekcijas

Plkst. 16.00-17.00   Atmiņu dīdžeji – apvienība “Bērnu rīts”

Plkst 15.00 Ābols upē

(spēlfilma, 1974, režisors Aivars Freimanis, restaurēta versija (2009))

Lai gan filmā attēlota cita vieta – septiņdesmito gadu Zaķusala, tomēr tajā unikālos dokumentālos kadros atainota arī kādreiz Ķīpsalu raksturojošā “zudusī Rīga” ar zvejnieku ciemata kultūru un kuģīšu, laivu satiksmi Daugavā. Spēlfilma uzņemta dokumentālā manierē, iespējami maz iejaucoties īstās dzīves norisēs, bet galvenos varoņus tēloja profesionāli aktieri - Akvelīna Līvmane un Ivars Kalniņš. Filmu uzņēmuši atzīti latviešu kino dokumentālisti – režisors Aivars Freimanis un operators Dāvis Sīmanis. 

IEEJA BEZ MAKSAS!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI