ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes galvenais izskatāmais jautājums bija KLP pēc 2020. gada ieviešanas modelis – vai tas būs pietiekami vienkāršs un vai nodrošinās dalībvalstīm pietiekamu rīcības brīvību.
“Eiropas Komisijas mērķis ir Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana pēc 2020. gada. Šobrīd esošie politikas nosacījumi tiek vienkāršoti, taču vienkāršoto vietā nāk klāt arvien jauni nosacījumi. Tā nedrīkst notikt. Eiropas Komisijai ir jādara viss, lai samazinātu visdažādāko nosacījumu un prasību apjomu un Kopējā lauksaimniecības politika kļūtu vienkāršāk īstenojama un administrējama,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Kopumā ES dalībvalstis šobrīd ir iesniegušas vairāk nekā 1500 priekšlikumu KLP pēc 2020. gada vienkāršošanai.
Kā zināms, Eiropas Komisija (EK) šāgada 1. jūnijā nāca klajā ar regulu kopumu, kas būs pamats KLP pēc 2020. gada. EK piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas KLP plānošanā, nosakot dalībvalsts Stratēģisko plānu izstrādi un sasniedzamo rezultātu plānošanu.
“Mēs bažījamies, ka Eiropas Komisijas iecerētā jaunā politika un stratēģiskā plānošana uzliks pamatīgu slogu uz dalībvalsts pleciem. Šobrīd ir redzams, ka regulas priekšlikumā ietvertā stratēģiskā plānošana var izrādīties sarežģīta, laikietilpīga un dārga. Turklāt ir jāņem vērā, ka daļa no lauksaimniecības politikas pasākumiem vislabākos rezultātus dos, ja tie būs brīvprātīgi, nevis obligāti,” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
