I.Mūrniece izteica līdzjūtību Japānā lietusgāžu izraisītajos plūdos un zemes nogruvumos cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās H.Nakasonem par vizīti Latvijā mūsu valsts simtgades gadā un pauda gandarījumu par abu valstu intensīvo un pragmatisko politisko dialogu. Vizīšu apmaiņa īpaši aktīva bijusi pēdējā laikā, un te būtiska loma ir abu valstu vēstniecībām.
I.Mūrniece un H.Nakasone bija vienisprātis, ka ir svarīgi turpināt un attīstīt sadarbību ekonomikas, kultūras, izglītības un tūrisma jomās. Saeimas priekšsēdētāja teica, ka Japāna ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris Āzijā un ir redzama pieaugošu Latvijas uzņēmēju interese par Japānas tirgu.
Ekonomisko attiecību padziļināšanā svarīgs būs arī Eiropas Savienības (ES) un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, teica I.Mūrniece, paužot cerību, ka tas tuvākajā laikā tiks parakstīts un iespējami drīz stāsies spēkā. I.Mūrniece apliecināja, ka Saeima no savas puses nekavēsies ar tā ratificēšanu. Sagaidām, ka nolīgums dos pozitīvu impulsu Latvijas kokrūpniecības, pārtikas ražošanas un farmācijas sektoriem, kas jau šobrīd eksportē uz Japānu.
Pārrunājot ārlietu un reģionālās drošības aktualitātes, I.Mūrniece sacīja, ka Krievija savā retorikā un attiecībās ar Rietumiem ir kļuvusi daudz agresīvāka un neprognozējamāka, tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir jāsaglabā stingra un vienota pieeja, tostarp ir jāturpina līdzšinējā sankciju politika ar Krieviju. ES sankcijas jāsaglabā līdz pilnīgai Minskas vienošanos izpildei.
I.Mūrniece uzsvēra, ka Latvija seko līdzi situācijai Ziemeļkorejā. Korejas pussalas pilnīga un pārbaudāma atbrīvošana no kodolieročiem joprojām saglabājas kā galvenais mērķis. Kamēr nebūs progresa, turpināsim atbalstīt spiediena saglabāšanu un stingru Ziemeļkorejai noteikto starptautisko sankciju ievērošanu, teica Saeimas priekšsēdētāja.
