Plkst. 12.00 aizsardzības nozares pārstāvji noliks ziedus pie Uzvaras pieminekļa Vienības laukumā.
Savukārt no plkst. 13.00 Cēsu pils parkā būs iespēja apskatīt Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militāro tehniku un ekipējumu. Pasākuma apmeklētāji varēs aplūkot kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu CVR(T), ko Nacionālie bruņotie spēki iegādājušies no Lielbritānijas Sauszemes spēku mehanizācijas projekta ietvaros.
Tāpat pasākumā piedalīsies NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā daudznacionālā kaujas grupa, kuru vada Kanāda. To veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem. Pasākumā varēs apskatīt Kanādas un Slovēnijas bruņoto spēku militāro tehniku, kā arī Itālijas, Albānijas, Spānijas un Polijas bruņoto spēku ekipējumu un ieročus.
Pasākumā piedalīsies arī Čehijas bruņoto spēku karavīri, kuri ieradušies Latvijā, lai pievienotos NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā daudznacionālajai kaujas grupai.
Cēsu pils parkā notiks arī militārā orientēšanas stafete “Piesakies Cēsu skolnieku rotā”, kuru organizē Zemessardzes 27. kājnieku bataljons.
Plkst. 13.30 vēsturnieki, pasniedzēji un sabiedriskās domas līderi pasākuma apmeklētājus aicina uz atvērtu diskusiju “Vai Latvijai nepieciešama sava Uzvaras diena?”.
Savukārt plkst. 16.00 Pirtsupītes gravā notiks Cēsu kaujas rekonstrukcija, kuras scenārija autori ir režisors Normunds Pucis un vēstures doktors Jānis Šiliņš.
Kaujas rekonstrukciju veidos biedrības “Latviešu karavīrs” dalībnieki sadarbībā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem, lai nodrošinātu maksimālu uzveduma autentiskumu.
Pasākuma noslēgumā notiks Cēsu kauju rekonstrukcijas dalībnieku un Zemessardzes orķestra parādes gājiens un koncerts. Orķestra galvenie uzdevumi ir popularizēt Zemessardzi un nodrošināt muzikālo pavadījumu Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku pasākumos. Zemessardzes orķestris ieguvis vairākas godalgas, piemēram, šī gada jūnijā ieguvis 1.vietu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku orķestru konkursā.
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas Atbrīvošanas cīņās, kad 1919.gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu.
Papildu informācija par Cēsu kaujām:
Kad lielgabali dziedāja Līgo: https://ej.uz/ch88
Skolnieku rota 1919. gada kaujās: https://ej.uz/x9cf
