“Ar Ārlietu ministrijas atbalstu 2014. gadā tika izveidots Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Pateicoties šim centram mēs varam veidot uz zināšanām un analīzi balstītu politiku. Centrs ir veicis jau vairāk kā 10 pētījumus, piemēram, 2018. gadā par diasporas politikas attīstību, 2016. gadā par atgriešanos Latvijā, bet 2017. gadā - “Diasporas zinātnieku piesaiste un sadarbības veicināšana”. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt iespējas veicināt Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbību un tīklošanos, tai skaitā, priekšstatus par efektīvākajām sadarbības formām un veidiem. Šī pētījuma ietvaros tika apzināti un aptaujāti 390 Latvijas izcelsmes zinātnieki, un kopumā informācija tika apkopota par aptuveni 500 Latvijas un latviešu izcelsmes zinātniekiem ārvalstīs. Pētījuma secinājumos uzsvērts, ka zinātnes diasporas politikai ir jābūt daļai no sistēmiskas akadēmiskās rekrutācijas, karjeras, finansējuma un internacionalizācijas formas,” sacīja parlamentārā sekretāre.
Parlamentārā sekretāre norādīja, ka sadarbības iespējas līdz šim nav pietiekoši apzinātas un izmantotas, tāpēc satīklošanās aktivitātes ir jāpadara aktīvākas. “Šis kongress dod lielisku platformu iespējai iepazīt un ieraudzīt sadarbības iespējas. Kongress ir diasporas politika darbībā, kur viens no tā mērķiem ir palīdzēt savest kopā Latvijas izcelsmes pētniekus ar partneriem Latvijā. Par to ir ticis domāts arī izstrādājot Diasporas likumu, kas ir likumprojekts ar pamatīgāko pētījumu bāzi,” uzsvēra Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Likumprojektā, kas šobrīd Saeimā ir pieņemts 1. lasījumā, kā viens no pamatuzdevumiem ir diasporas mērķtiecīga iesaistīšana tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstībā. Tajā noteikts, ka īstenojami praktiski pasākumi, kas atbalsta diasporas zinātnieku sadarbību ar Latviju un iesaisti pētniecībā, tehnoloģiju pārnesē, inovāciju izstrādē, kā arī nozaru attīstībā. Parlamentārā sekretāre arī akcentēja, ka IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa noslēguma dokuments jeb manifests var kalpot kā ierosme priekšlikumiem uz Diasporas likuma 2. lasījumu un aicināja zinātniekus informēt ministriju, ja ir kādi konkrēti ierosinājumi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam ir noteikts 20.jūnijs 17.00.
“Šajā namā šajās dienās atrodas atslēga Latvijas labklājībai. Ļoti ceru, ka mums izdosies to notvert rokās un iedarbināt, lai durvis uz izaugsmi varētu tapt atdarītas,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica. Uzrunā parlamentārā sekretāre pieminēja 2021.-2027. gada ES daudzgadu budžetu, informējot, ka šobrīd ES līmenī rosināts atvēlēt studentu un pasniedzēju atbalsta un apmaiņas programmai Erasmus+ vairāk nekā 26,3 miljardus eiro, bet inovāciju un zinātnes atbalsts programmai Horizon – 86,5 miljardus eiro. “Jauni viedie produkti un inovatīvie pakalpojumi var kalpot par pamatu ne tikai atsevišķu indivīdu, uzņēmumu, bet arī kopējai valsts ekonomikas attīstībai. Līdz ar to ārkārtīgi svarīga ir Latvijas zinātnieku iesaiste starptautiskos zinātniskos projektos un spēja piesaistīt ES finansējumu. Tam nepieciešama sadarbība ar citu valstu zinātniskajām institūcijām, ko var atvieglot kontakti ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem,” sacīja parlamentārā sekretāre.
