DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Latvijas un Zviedrijas ārlietu ministri pārrunā Latvijas prezidentūras prioritātes Baltijas jūras valstu padomē

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2018.gada 18.jūnijā, Stokholmā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ietvaros, tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Margotu Valstrēmu, lai pārrunātu Latvijas un Zviedrijas divpusējo sadarbību un Latvijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē, ko Latvija pārņem no Zviedrijas š.g. 1. jūlijā.

E.Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka Latvijas un Zviedrijas divpusējām attiecībām ir raksturīgs intensīvs politiskais dialogs. Tam par apliecinājumu ir arī Zviedrijas kroņprinceses Viktorijas un Zviedrijas prinča Daniela vizīte Rīgā š.g. 27. aprīlī.

“Latvijas un Zviedrijas ekonomiskās attiecības ir ciešas un aktīvas. Pēdējās Latvijas Ministru prezidenta un ekonomikas ministra vizītes ir bijušas vērtīgas pieredzes apmaiņai un kontaktu veidošanai ekonomikas jomā,” pauda E. Rinkēvičs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latvija konsekventi paudusi bažas par projektu Nord Stream 2, kas draud palielināt atkarību no viena dominējošā piegādātāja un piegādes ceļa, kā arī apdraud plānotās un jau veiktās investīcijas gāzes piegāžu ceļu dažādošanā un konkurences veicināšanā, kam nākotnē varētu būt arī būtiskas politiskas sekas.

E.Rinkēvičs pauda izpratni par Zviedrijas pausto nostāju par to, ka Nord Stream 2 projekts neatbilst ES Enerģētikas Savienības principiem, un negatīvi ietekmēs Ukrainas gāzes tranzīta iespējas. “Uzskatām, ka šis jautājums būtu jārisina Eiropas Savienības līmenī, pieņemot Gāzes direktīvas grozījumus,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Runājot par Latvijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē, ko Latvija pārņem no Zviedrijas š.g. 1.jūlija, E.Rinkēvičs apliecināja, ka Latvija turpinās balstīties uz BJVP ilgtermiņa prioritātēm, kā arī nezaudēs kontinuitāti ar Zviedrijas prezidentūras laikā iesākto. “Veidojot Latvijas prezidentūras virzienu un ietvaru, balstīsimies uz Stokholmas sanāksmes diskusijām par Baltijas jūras valstu padomes turpmāko lomu un uzdevumiem reģionālās sadarbības veicināšanā. Latvijas prezidentūras galvenās prioritātes būs, pirmkārt, sabiedrības drošība un integritāte; otrkārt, reģiona ilgtspēja, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas un, treškārt, kultūras mantojuma saglabāšana un digitalizācija,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Puses pārrunāja stratēģiskās komunikācijas jautājumus, tostarp juridisko ietvaru un līdzšinējo sadarbību starp Zviedrijas un Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatoriem, lai nepieļautu pretlikumīgu aģitāciju un ierobežotu naida runu Krievijas televīziju kanālos, ko retranslē Baltijas valstīs.

Ministri apmainījās viedokļiem, kas skar ekoloģijas jautājumu un piesārņojuma problemātiku Baltijas jūras baseinā. “Visām Baltijas jūras valstu dalībvalstīm ir jāvienojas par praktiskiem soļiem un jāmeklē efektīvs risinājums, lai mazinātu katastrofālo piesārņojumu Baltijas jūrā. Pēdējā desmitgadē plastmasas atkritumi ir kļuvuši par vienu no lielākajiem draudiem Baltijas jūras baseina ekosistēmai, kas prasa tūlītēju risinājumu tā mazināšanai,” sacīja ministrs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI