“Latvijai ir svarīgi, lai tiktu saglabāta spēcīga Kopējā lauksaimniecības politika un visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem tiktu nodrošināti taisnīgi un vienlīdzīgi atbalsta pasākumi. Diemžēl pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums to nepiedāvā. Jaunajā plānošanas periodā ir nepieciešams pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu, nodrošinot taisnīgus, godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dalībvalstu lauksaimniekiem, tostarp Latvijas lauksaimniekiem nodrošinot vidējo tiešmaksājumu līmeni. Latvija ir viena no valstīm, kurai 2020. gadā tiešo maksājumu līmenis joprojām būs būtiski zemāks par vidējo Eiropas Savienībā,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Zemkopības ministrija pastāv uz to, lai finansējuma sadale lauku attīstībai pamatotos uz taisnīgiem, godīgiem un caurredzamiem nosacījumiem, tostarp tādiem, kas dos iespēju attīstīties lauku teritorijām, kas patlaban būtiski atpaliek no vidējā ES lauku teritoriju attīstības līmeņa.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pirmdien arī tiksies ar nesen amatā iecelto Vācijas jauno pārtikas un lauksaimniecības ministri Jūliju Klokneri (Julia Klöckner), lai pārrunātu abu valstu viedokļus par ES KLP pēc 2020. gada un izklāstītu Vācijas kolēģei Latvijas nostāju tiešo maksājumu izlīdzināšanas jautājumā.
Zemkopības ministrija jau informēja, ka EK 1. jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par KLP 2021.-2027. gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Saskaņā ar EK priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.
Savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES saskaņā ar EK priekšlikumu būs 3,9%. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Saskaņā ar pašreizējo EK piedāvājumu tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.
