Arī šogad balva tika pasniegta kopumā piecās kategorijās: „Mūža ieguldījums", „Rūpniecība”, „Pētniecība”, „Mazie un vidējie uzņēmumi” un „Valstis ārpus Eiropas“. Ceremonijā tika pasniegta arī atsevišķa publikas simpātijas balva.
Valsts sekretārs R.Kronbergs apbalvošanas ceremonijā nominācijā "Pētniecība" pasniedza balvu Jensam Frāmam (Jens Frahm) - zinātniekam no Vācijas, kurš 25 gadus veltījis magnētiskās rezonanses reālā laika attēla radīšanai, lai turpmāk procesus cilvēka organismā augstā kvalitātē būtu iespējams aplūkot jau pašas procedūras norises brīdī.
R.Kronbergs atzīmē: “Pilnīgi visi šīs dienas apbalvotie un nominētie izgudrotāji ir pelnījuši vislielāko atzinību, jo viņu ieguldījums zinātnē ir nenovērtējams, tomēr īpašs prieks bija par kategorijas “Valstis ārpus Eiropas” balvas ieguvēju Esteri Sans Takioči (Esther Sans Takeuchi), jo līdz ar viņas panākumiem un uzvaru, arī Latvijai ir svētki - zinātnieces vecāki ir latviešu izcelsmes amerikāņi, kuri kara laikā emigrējuši no Latvijas uz ASV, turklāt pasākuma vadītājs, sveicot zinātnieci ar apbalvojumu, pateicās latviešu valodā.”
Kategorijā “Mūža ieguldījums” tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā “Rūpniecība” balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā “Pētniecība”. Uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu. Kategorijā “Mazie un vidējie uzņēmumi” prestižo balvu ieguva Džeina ni Dulkvintika (Jane ní Dhulchaointigh) no Īrijas, kas radījusi “sugru” (no īru valodas “spēļu”) jeb daudzfunkcionālu līmi, kategorijā “Valstis ārpus Eiropas” uzvaras laurus plūca Estere Sans Takioči (Esther Sans Takeuchi) no ASV par sirdsdarbības atjaunojošas baterijas izgudrošanu. Publikas simpātiju balvu ieguva Ēriks Lūpstra (Erik Loopstra) no Nīderlandes un krievu-nīderlandiešu izcelsmes zinātnieks Vadims Banins (Vadim Banine) par ekstrēmi ultravioletās litogrāfijas izgudrošanu mazākai, jaudīgākai mikroshēmai.
Kopumā visās kategorijās ar neatkarīgas un starptautiskas žūrijas palīdzību tika izvirzīti 15 finālisti no vairāk nekā 500 izgudrotājiem un izgudrotāju komandām. Šogad finālisti, tostarp sešas izgudrotājas – sievietes, pārstāvēja 13 valstis – Brazīliju, Kanādu, Dāniju, Franciju, Vāciju, Īriju, Nīderlandi, Poliju, Krieviju, Zviedriju, Šveici, Lielbritāniju un ASV. Izgudrojumi lielākoties bijuši tehnoloģiju jomas, ieskaitot biotehnoloģijas, mikročipu litogrāfiju, automobiļus, rotaļlietas un spēles, medicīnisko attēlveidošanu un tehnoloģijas, atjaunojamo enerģiju, materiālu zinātni, lāzerus un elektroniku.
Latvijas delegāciju pasākumā pārstāvēja Tieslietu ministrijas Valsts sekretārs Raivis Kronbergs un tieslietu ministra biroja vadītāja Līga Ādamsone.
Plašāka informācija par Eiropas Izgudrotāju balvas ieguvējiem pieejama Eiropas Patentu biroja mājas lapā.
Papildu informācija:
Kopš 2006. gada Eiropas Izgudrotāju balvu reizi gadā pasniedz Eiropas Patentu birojs. Prestižā balva godina individuālos izgudrotājus un komandas, kuru novatoriskais darbs veicina sociālo attīstību, ekonomisko izaugsmi un labklājību. Piecpadsmit finālistus un vēlāk piecus uzvarētājus izvēlas pieredzējusi starptautiska žūrija. Balva tiek pasniegta piecās kategorijās: „Rūpniecība”, „Pētniecība”, „Mazie un vidējie uzņēmumi”, „Valstis ārpus Eiropas“ un „Mūža ieguldījums".
