Ar plānoto reformu saistītie grozījumi paredz, ka kompetenču pieejā balstītas mācības 1., 4., 7. un 10.klasē būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē – 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē – vēl pēc gada, proti, no 2022.gada 1.septembra.
Likumprojekts precizē arī jautājumu par izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības iestādē. Rīkot iestājpārbaudījumus un atbilstoši valsts pamatizglītības standartam noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas. Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai, paredz grozījumi. Proti, tās varēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas.
Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē.
Likumprojekts aptver arī jautājumu par mācību stundas ilgumu. Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka pirms svētku dienām mācību stundas ilgumam jābūt 30 minūtes. Šobrīd mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes.
Saeima otrajā lasījumā lēma neatbalstīt ieceri skolas gaitas sākt sešu gadu vecumā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk mācības 1.klasē bērniem jāuzsāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit septiņi gadi.
Grozījumi paredz, ka jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Kā uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Valsts izglītības satura centram, ņemot vērā Saeimas lēmumu, būs jāizstrādā vadlīnijas arī sešgadniekiem.
Lai grozījumi Vispārējās izglītības likumā stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl trešajā - galīgajā - lasījumā.
