Ministrs Kaspars Gerhards: “Likums par pašvaldību referendumiem ir vitāli nepieciešams, lai sabiedrība varētu iesaistīties pašvaldību procesos. Taču svarīgi uzsvērt, ka likumprojekts šobrīd nesasniedz izvirzītos mērķus. Noteiktie referendumu ierosināšanas sliekšņi ir pārāk augsti un realitātē nav īstenojami. Statistika skaidri parāda patieso ainu – pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās vien 50,39% balsstiesīgo iedzīvotāju. Savukārt referendumu likums šobrīd paredz, ka nepieciešamas divas trešdaļas jeb 66,6% balsu, lai referendumu uzskatītu par notikušu. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šāda likuma redakcija nav veidota sabiedrības interesēs.”
Vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ministrs pauž atbalstu likumprojekta pieņemšanai Saeimā, papildus uzsverot, ka ir nepieciešams iekļaut regulējumu par konsultatīvajiem referendumiem, nosakot, ka lemjošais referendums ir tikai par pašvaldības domes atlaišanu. Savukārt par citiem jautājumiem, tai skaitā pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu likumā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām, un publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, kā arī citiem jautājumiem, būtu rīkojami konsultatīvi referendumi.
Ministrs uzsver: “Nekādā gadījumā nevajadzētu steidzināt likumprojekta apstiprināšanu tikai tā iemesla dēļ, ka likumprojekta izstrādes process bijis laikietilpīgs un tas būtu jāpabeidz. Latvija ir tiesiska valsts, kurā likumam ir jābūt veidotam iedzīvotāju interešu pārstāvēšanai, nevis jāveido administratīvais slogs ar likumiem, kas nesniedz nekādu pienesumu mūsu valsts iedzīvotājiem.”
Ir būtiski pārskatīt nepieciešamo vēlētāju skaitu referenduma ierosināšanai, kā arī noteikto vēlētāju skaitu, lai referendumu par domes atlaišanu uzskatītu par notikušu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsaka priekšlikumu komisijai noteikt, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt referendumu par domes atlaišanu. Nepieciešams arī iekļaut konsultatīvos referendumus un noteikt to ierosināšanas kārtību.
Ministrs vēstulē arī norādījis, ka būtu nepieciešams noteikt balsošanai papildu veidu – elektronisko vidi. Tas sniegtu iespēju iedzīvotājiem aktīvāk iesaistīties referendumos, balsojot attālināti, nevis klātienē.
