Kā zināms, Baltijas valstis prasa Eiropas Komisijai (EK) izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, jo pašreizējais atšķirīgais atbalsta līmenis kropļo tirgu. “Mēs neprasām lielāku finansējumu, bet aicinām Eiropas Komisiju ievērot godīgumu un vienlīdzību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, mudinot pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu,” paskaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Baltijas valstis norāda, ka KLP nodrošināšanai arī turpmāk jāparedz pietiekams finansējums, kas atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, nekaitīgas, kvalitatīvas un daudzveidīgas pārtikas ražošanu, kā arī nodarbinātības un izaugsmes iespējas lauku apvidos, jo KLP atbalsts lauku attīstībai dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību. Latvija, Lietuva un Igaunija atbalsta EK vēlmi turpināt vienkāršot un modernizēt KLP – tai ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem un citiem iedzīvotājiem, maksimāli samazinot administratīvās izmaksas zemniekiem un valsts pārvaldei.
Jau ziņots, ka š.g. 13. martā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava ierosinājuma tikās Rīgā un parakstīja kopīgo deklarāciju par EK paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, deklarācijā vienojoties par kopīgu pozīciju sarunās ar EK par ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada.