DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. maijā, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Zanda Kalniņa-Lukaševica atbalsta sarunu uzsākšanu par ES brīvo tirdzniecības līgumu noslēgšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2018. gada 22. maijā Briselē, Beļģijā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos. Padomē vienprātīgi tika pieņemts lēmums uzsākt sarunas par brīvo tirdzniecības līgumu noslēgšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi un tika apstiprināti Padomes mandāti Eiropas Komisijai šo sarunu vešanai ES vārdā.

“Mūsu uzņēmējiem ir nepieciešami jauni tirgi un jaunas eksporta iespējas. Sarunas un līgumi ar šīm tālajām, bet daudzās jomās līdzīgi domājošām valstīm, būtu skaidrs signāls, ka ES ir spējīga noslēgt jaunus tirdzniecības līgumus, paverot jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem,” sacīja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Parlamentārā sekretāre izteica cerību, ka sarunas patiešām būs efektīvas un līguma noslēgšana neprasīs pārāk daudz laika. ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma (Cecilia Malmström) uzsvēra, ka negrasās kavēties un jau jūnijā plānotās vizītes laikā Austrālijā un Jaunzēlandē tirdzniecības sarunas tiks oficiāli uzsāktas.

Sanāksmes laikā arī notika viedokļu apmaiņa par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Japānu. Parlamentārā sekretāre, paužot atbalstu nolīgumam, uzsvēra, ka “nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās pavērs jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Nolīgums ar Japānu ir lielākais, ko ES jebkad noslēgusi, un tas pavērs lielas tirgus iespējas, atceļot lielāko daļu muitas nodokļu, likvidējot virkni senu regulatīvo šķēršļu, piemēram, divkāršas pārbaudes un birokrātisku formalitāšu pārklāšanos”.

Nolīguma piemērošana palielinās ES eksporta iespējas daudzās nozarēs un uzlabos pakalpojumu tirdzniecības nosacījumus, tostarp dodot iespēju Eiropas uzņēmumiem piedalīties Japānas valsts iepirkuma konkursos. Nolīgumu ar Japānu plānots apstiprināt Padomē jūnijā, bet parakstīt jau jūlijā.

Tāpat Padomē tika apspriesta Brīvās tirdzniecības nolīguma ar Singapūru un Investīciju aizsardzības nolīguma ar Singapūru noslēgšana. Arī nolīgumi ar Singapūru ir nozīmīgi, jo Singapūra ir lai arī maza, bet augoša ekonomika, un jau vēsturiski bijusi ES partneris Dienvidaustrumāzijā. Nolīgumus ar Singapūru plānots apstiprināt Padomē un oficiāli parakstīt šī gada oktobrī.

Pārrunājot aktuālos Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) jautājumus, parlamentārā sekretāre norādīja uz vājo progresu galvenajās PTO darba jomās un aicināja aktīvāk īstenot konkrētas iniciatīvas zivsaimniecībā, lauksaimniecībā, e-komercijā, kā arī strādāt ar jautājumiem attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu efektīvākas darbības nodrošināšanu starptautiskajos tirgos. Parlamentārā sekretāre arī uzsvēra nepieciešamību risināt jautājumus saistībā ar PTO strīdus noregulēšanas mehānismu, jo īpaši problēmas ar Apelācijas instances tiesnešu apstiprināšanu.

Viena no būtiskākajām Padomē bija diskusija par ASV realizēto tirdzniecības politiku, jo īpaši saistībā ar tās rīcību saistībā ar tērauda un alumīnija importa tarifu paaugstināšanu. Lai saglabātu iespējas vienoties ar ASV, padomes diskusijās tika rosināts demonstrēt atvērtību no ES puses iesaistīties turpmākās sarunās par savstarpējās tirdzniecības jautājumiem, tostarp rūpniecisko preču tarifiem.

Uzsverot transatlantisko attiecību nozīmību, Zanda Kalniņa-Lukaševica aicināja darīt visu iespējamo, lai izvairītos no situācijas saasināšanās un iespējama tirdzniecības kara ar ASV. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ir nepieciešams atrast tādu risinājumu, kas būtu savstarpēji izdevīgs un pieņemams gan ASV, gan arī ES, tai skaitā ievērojot dalībvalstu sensitīvās intereses.

Sanāksmes laikā tika apstiprināti Padomes secinājumi Par ES tirdzniecības sarunu vešanu un tirdzniecības līgumu noslēgšanu par turpmāko pieeju ES tirdzniecības līgumu slēgšanā. Dalībvalstis kopumā pauda atbalstu piedāvātajam turpmāk slēgt atsevišķus tirdzniecības un atsevišķus investīciju līgumus atbilstoši ES un dalībvalstu kompetenču sadalījumam, kā arī īpaši uzsvērtos informācijas pieejamības un caurspīdīguma mērķus. Tā rezultātā tiktu nodrošināta proaktīvāka un efektīvāka ES tirdzniecības politika, kas ātrāk spētu nodrošināt taustāmus labumus kā uzņēmējiem, tā arī iedzīvotājiem. Uzlaboto informēšanas un iesaistīšanas aktivitāšu rezultātā tiktu vairots sabiedrības atbalsts ES un dalībvalstu realizētajai tirdzniecības politikai.

Sanāksmes noslēgumā komisāre informēja arī par aktuālajām vēl procesā esošajām ES tirdzniecības sarunām, īpaši ar Čīli, Meksiku, Vjetnamu un Dienvidu kopējā tirgus (Mercosur) valstīm.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI