“Rail Baltica būs pirmais projekts, ko kopīgi realizējušas trīs Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvija var būt lepna, ka ir daļa no šī projekta, kas kalpos kā izrāviens vēl dziļākai Eiropas Savienības integrācijai un dalībvalstu spējai īstenot kopīgus projektus,” pēc sanāksmes sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētaja Lolita Čigāne.
Kā uzsvēra L.Čigāne, Rail Baltica sniegs arī pienesumu projektā iesaistīto valstu ekonomikai, tostarp radot jaunas darbavietas. Ņemot vērā praktiskos ieguvumus, ko nesīs Rail Baltica, svarīgi tikt pāri visām domstarpībām, kas varētu kavēt projekta īstenošanu.
Sanāksmē Eiropas lietu komisiju vadītājus ar līdzšinējo progresu Rail Baltica ieviešanā iepazīstināja Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Viņa uzsvēra, ka tas ir gadsimta nozīmīgākais infrastruktūras projekts, par kura nepieciešamību diskusijas virmo jau divdesmit gadu.
Paredzēts izbūvēt 870 kilometru garu dzelzceļa līnijas tīklu, kas piemērots gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. No tā 213 kilometri atradīsies Igaunijā, 265 kilometri – Latvijā, bet 392 kilometri – Lietuvā. Kā apliecināja B.Rubesa, šobrīd viss liecina, ka projekts tiks pabeigts 2026.gadā.
Projekta kopējās izmaksas plānotas 5,8 miljardu eiro apmērā. 1,2 miljardi jāsedz Baltijas valstīm, savukārt pārējie 4,6 miljardi – Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums. Kā akcentēja L.Čigāne, vērienīgais ES finansējums apliecina, ka Rail Baltica ir svarīgs posms kopējā ES transporta infrastruktūras tīkla attīstībai.
Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji ar B.Rubesu apsprieda arī projekta lomu reģiona drošības veicināšanā. Rail Baltica palīdzēs stiprināt arī militāro mobilitāti reģionā, tādēļ tā īstenošanā notiek diskusijas arī ar ekspertiem no aizsardzības nozares, tostarp NATO, uzsvēra B.Rubesa.
Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji pirmdien tikās Mazmežotnē, lai diskutētu par Rail Baltica un citiem reģiona attīstībai svarīgiem jautājumiem, tostarp saskaņotu pozīciju jūnijā gaidāmajai ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju konferencei (COSAC).
Šāda līmeņa sanāksmes notiek divreiz gadā, un tās organizē pēc rotācijas principa. 12.Saeimas sasaukuma laikā šī ir otrā reize, kad Latvija uzņēmusies organizēt Baltijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmi. Tikšanās šādā formātā palīdz stiprināt draudzīgās sadarbības saites, kas noder viedokļu tuvināšanai un kompromisu meklēšanai, veidojot valsts nacionālajām interesēm atbilstošu politiku.
