DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. maijā, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

VNĪ: pabeigta piedāvājumu vērtēšana JRT rekonstrukcijai

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

VAS ‘’Valsts nekustamie īpašumi’’ (VNĪ) iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25.

Par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts PS “RERE BŪVE 1” piedāvājums par summu EUR 20 985 321 bez PVN. Iepirkuma komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu. Līgums ar būvnieku tiks slēgts pēc tam, kad tiks apstiprināts JRT rekonstrukcijai nepieciešamais papildu finansējums.

Savus piedāvājumus konkursā VNĪ aicināja iesniegt piecus kandidātus, kuri par atbilstošiem tika atzīti būvdarbu konkursa pirmajā kārtā - SIA “Velve”, SIA “Arčers”, PS “RERE BŪVE 1”, personu apvienība “BBA un RT” un SIA “Abora”. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi - PS “RERE BŪVE 1” un personu apvienība “BBA un RT”.

Lai nodrošinātu JRT rekonstrukcijas darbu finansēšanu, VNĪ plāno izmantot finansējuma rezerves, kuras radušās citu projektu realizācijas grafiku izmaiņu dēļ. Vienlaikus tiek gatavots energoefektivitātes projekta pieteikums ERAF finansējuma piesaistei.

Kā iepriekš ziņots, 2014.gadā apstiprinātais JRT būvniecības budžets – 19 miljoni eiro - tika veidots, balstoties uz sākotnējo projekta metu. Projekta kopējais būvdarbu apjoms tika prognozēts 7816 m2, savukārt pēc būvprojekta izstrādes nepieciešamā platība tika precizēta 11147 m2 apjomā.

Pēc projekta autores Zaigas Gailes sacītā, tehnoloģijas strauji attīstās arī teātra jomā, un, lai izveidotu Eiropas līmeņa teātri ar divējādu akustiku un skaņas izolāciju, kas nav nevienam citam objektam Latvijā, esošais finansējums ir nepietiekams. Šobrīd pieejamais budžets atbilst reģionālo kultūras centru vajadzībām, kamēr JRT rekonstrukcijas un mūsdienīga teātra projekts ir krietni sarežģītāks gan no būvniecības, gan no tehnoloģiju viedokļa.

“Šis projekts ir unikāls un nozīmīgs visai latviešu sabiedrībai. Mūsu mērķis ir izveidot Latvijā modernāko teātri, vienlaikus saglabājot ēkas vēsturisko mantojumu un latviešu teātra pamatlicēja Eduarda Smiļģa neiztrūkstošo garu. Šobrīd aktīvi strādājam, lai tiktu rasts papildu finansējums un teātris, kā iecerēts, durvis skatītājiem vērtu 2021.gada sākumā,“ pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Jau vēstīts, ka jaunajā projektā kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu. Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 m2 un 126 m2 platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu ‘’Radošais stāvs’', tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā būs moderna darbnīca.

JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem VNĪ īstenotās programmas ”100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros.

Kopumā VNĪ uzsāktās programmas ”100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 milj. eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI