Apspriežot EP ģenerālsekretāra Turbjērna Jaglanna (Thorbjørn Jagland) ikgadējo ziņojumu par demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu Eiropā, Z. Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka Eiropas Padome nākamgad sagaidīs savu 70. gadadienu, bet vairāki organizācijas nākotnei svarīgi izaicinājumi vēl nav pārvarēti. EP finanšu situācija ir ļoti sarežģīta, jo Krievijas Federācija kopš 2017. gada ir pārtraukusi veikt obligātos maksājumus. Aktuāls ir arī jautājums par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi. Šajā sakarā parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka visām dalībvalstīm ir jāpilda pienākumi un saistības, ko tās ir uzņēmušās, pievienojoties Eiropas Padomei.
Z. Kalniņa-Lukaševica atgādināja par iepriekšējās EP Ministru komitejas sesijas laikā notikušajām diskusijām par personu ar citādu seksuālo orientāciju spīdzināšanu un vajāšanu Čečenijā. Lai arī ir pagājis vairāk nekā gads, vainīgie joprojām nav saukti pie atbildības. Parlamentārā sekretāre pauda bažas par līdzīgiem pārkāpumiem Baškortostānā un uzsvēra, ka Eiropas Padomei ir aktīvi jāiesaistās, lai nodrošinātu, ka Krievijas Federācija ievēro savas saistības cilvēktiesību jomā.
Parlamentārā sekretāre norādīja uz nepieciešamību nodrošināt likuma varas un cilvēktiesību ievērošanu un cilvēktiesību starptautiskās uzraudzības nodrošināšanu visā EP dalībvalstu teritorijā, tostarp Krievijas anektētajā Krimas pussalā un okupētajos Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionos. Z. Kalniņa-Lukaševica pauda stingru atbalstu Ukrainas un Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
Ministru komiteja apstiprināja Protokolu EP Datu aizsardzības konvencijas (Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal data) modernizācijai, kurš tiks atvērts parakstīšanai EP Parlamentārās asamblejas vasaras sesijas laikā 25. jūnijā.
Sesijas noslēgumā prezidentūru no Dānijas pārņēma Horvātija, kas vadīs organizācijas darbu līdz šī gada decembrim.
Uzziņai
Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949. gadā, un tā ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, apvienojot 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.
