Koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums 2017. gadā bija 3000,1 gigavatstundas (GWh), kas veido 40 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No atjaunīgiem energoresursiem (AER) saražotās elektroenerģijas īpatsvars koģenerācijas stacijās palielinājās, 2017. gadā sasniedzot 31 %. Pērn koģenerācijas stacijās saražoja 6301,7 GWh siltumenerģijas, kas bija 76 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.
Koģenerācijas staciju darbību raksturojošie rādītāji 2017. gadā
Koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda |
Koģenerācijas staciju skaits |
Kopējā uzstādītā elektriskā jauda, MW |
Saražotā elektroenerģija, GWh |
Saražotā siltumenerģija, GWh |
|
Pavisam |
204 |
1 299,1 |
3 000,1 |
6 301,7 |
|
≤ 0,2 MW |
28 |
4,1 |
22,2 |
48,2 |
|
0,2 < P* ≤ 0,5 MW |
39 |
14,8 |
77,8 |
255,8 |
|
0,5 < P ≤ 1 MW |
71 |
58,3 |
368,8 |
750,0 |
|
1 < P ≤ 5 MW |
59 |
144,2 |
861,3 |
2 016,7 |
|
5 < P ≤ 20 MW |
3 |
27,9 |
102,8 |
156,3 |
|
> 20 MW |
4 |
1 049,8 |
1 567,2 |
3 074,7 |
Pērn Latvijā darbojās 204 koģenerācijas stacijas jeb par 6 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2016. gadā. Kopējā koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda kopš 2008. gada ir palielinājusies 2,2 reizes un 2017. gadā sasniedza 1299,1 megavatus (MW), kas ir par 1 % jeb 7 MW vairāk nekā 2016. gadā.
Uzstādītā elektriskā jauda koģenerācijas stacijās
(megavatos)
Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 52 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.
Koģenerācijas stacijām Rīgā 2017. gadā bija vislielākā uzstādītā elektriskā jauda – 1059,3 MW, kas nav būtiski mainījusies kopš 2013. gada. Zemgales reģionā bija otra lielākā uzstādītā elektriskā jauda – 70,0 MW, kur tā gada laikā palielinājusies par 10 % jeb 6,2 MW. Viszemākā uzstādītā elektriskā jauda 2017. gadā bija Kurzemes reģionā – 32,5 MW, kas ir par 11 % vairāk nekā 2016. gadā. Pierīgas reģionā uzstādītā elektriskā jauda pieauga par 7 % un sasniedza 58,0 MW, savukārt Vidzemes un Latgales reģionos uzstādītā elektriskā jauda samazinājās attiecīgi par 9 % un 4 %, salīdzinot ar 2016. gadu.
Kopš 2008. gada AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir palielinājusies 15 reizes. Salīdzinot ar 2016. gadu, AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda pieaugusi par 8 % un 2017. gadā sasniedza 155 MW.
AER koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars kopš 2008. gada pieaudzis par 29 procentpunktiem un pērn no AER saražoja 930 GWh elektroenerģijas jeb 31 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugumu sekmē valsts atbalsta programmas.
Saražotā elektroenerģija koģenerācijas stacijās
(gigavatstundās)
Vislielākais no AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars koģenerācijas stacijās 2017. gadā bija Vidzemes un Zemgales reģionos, attiecīgi 89 % un 82 %, savukārt viszemākais Rīgā – 3 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma reģionā.
Koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģija Latvijas reģionos 2017. gadā
Koģenerācijas stacijās 2017. gadā galvenokārt patērēja dabasgāzi – 27,1 petadžoulus (PJ) un kurināmo koksni - 12,4 PJ. Dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās no 2008. līdz 2017. gadam samazinājies no 94 % līdz nepilniem 63 %, bet AER īpatsvars koģenerācijas stacijās pieauga par 33 procentpunktiem un 2017. gadā sasniedza 37 %.
Koģenerācijas stacijās patērētais kurināmais
(petadžoulos)
Latvijas mērķis2 līdz 2020. gadam ir nodrošināt 40 % AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa.
Informācija par koģenerācijas staciju darbību tiks publicēta 20. jūnijā CSP datubāzē sadaļā „Vide un enerģētika”.