Spēkā esošais likums nosaka, ka nevienai personai bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nav tiesības izmantot aizsargātu šķirni, kas nozīmē, ka par aizsargātas šķirnes izmantošanu ir jāmaksā likumā noteiktā atlīdzība. Lai nodrošinātu lauksaimniecisko ražošanu, likumā ir noteikts, ka lauksaimniekiem ir tiesības bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) izmantot pašaudzētu sēklu pavairošanai, kas iegūta viņu īpašumā vai lietošanā esošajos laukos, par to samaksājot likumā noteikto atlīdzību.
Izmaiņas likumā paredz abām iesaistītajām pusēm papildu tiesības un pienākumus, lai padarītu atlīdzības iegūšanu efektīvāku. Tāpat likumā precizēta kārtība, kādā lauksaimnieki informē par aizsargātas šķirnes pašaudzētas sēklas izmantošanu pavairošanai savā saimniecībā, paredzot arī atbildību par informācija nesniegšanu.
Atlīdzība ir būtisks finanšu resurss ne tikai jaunu šķirņu selekcijai, bet arī aizsargāto šķirņu uzturēšanai un sākotnējās sēklkopības nodrošināšanai ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi ne tikai veicināt likumā noteikto nosacījumu ievērošanu – maksāt atlīdzību par aizsargātas šķirnes izmantošanu savā saimniecībā, bet arī veicināt izpratni un sadarbību starp selekcionāra tiesību īpašniekiem un lauksaimniekiem.
Veidojoties lauksaimnieku izpratnei par jaunu šķirņu nozīmīgumu lauksaimniecības produkcijas ražošanā, nostiprināsies izpratne par selekcionāru tiesību ievērošanu. Plānots, ka tādējādi Latvijas selekcionāriem būs iespēja uzlabot un modernizēt selekcijas darbu, radot jaunas, potenciāli augstražīgas, slimību izturīgas, vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotas un konkurētspējīgas šķirnes, kas nākotnē varētu būt par pamatu produktivitātes kāpumam valstī kopumā.
Plašāka informācija par grozījumiem likumā “Augu šķirņu aizsardzības likums”, ko ceturtdien, 17. maijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē. Izmaiņas likumā vēl tiks skatītas valdībā un Saeimā.
