Konferences ietvaros notika paneļdiskusija, kurā piedalījās Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā, LTRK viceprezidente un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa un BASE valdes loceklis Juris Stinka.
“Pašreiz daudz dara Finanšu ministrija un Valsts Ieņēmumu dienests, bet efektīvāk būtu jāstrādā arī daudzām citām iestādēm, lai mazinātu ēnu ekonomiku,” pauda LTRK viceprezidente un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, “nodokļu politika un administrēšana ir tikai instruments, kas var mazināt iespējas izvairīties no nodokļiem un sniegt atbalstu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, taču svarīgi ir arī kopējais lēmumu pieņemšanas process un kvalitāte Lēmumu pieņemšanas process, to kvalitāte un pēc tam realizēšana dzīvē, kā arī nodokļu maksātāju naudas izlietojums daudziem uzņēmējiem ir nesaprotams, kā arī bieži vien rada papildu apgrūtinājumus biznesam, tas būtisks faktors, kādēļ pērn ir pieaugusi par vairāk nekā vienu procentpunktu nevis sarukusi, kā tas bija vērojams iepriekš. “.”
Paneļdiskusijas laikā klātesošie arī uzdeva jautājumus par to, vai un kā ieviestās izmaiņas nodokļu politikā ietekmēs ēnu ekonomikas apjomu. Eksperti pauda, ka pievienotās vērtības nodokļa reversa paplašināšana Latvijas gadījumā ir labs risinājums, kā arī 0% likme reinvestētajai peļņai, jo tādējādi uzņēmēji vairs nebūs motivēti neuzrādīt savus ienākumus un peļņu. Pašreiz galvenās problēmas ir ar darbaspēka izmaksām, jo, ieviešot progresīvo neapliekamo minimumu, kā arī progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, būtiski palielinājies laiks algu aprēķiniem un nodokļu nomaksai. “Nomaksai jābūt vienkāršai un ātrai, lai biznesam šis process netraucētu strādāt. Diemžēl, Latvijā tā nav,” sacīja J.Stinka.
Savukārt, lai motivētu darbiniekus neprasīt aplokšņu algas, izskanēja vairāki ierosinājumi. Pirmkārt pašreiz darba devēji spiesti pakļauties tam, ka daļa no samaksas tiek ieturēta par tā sauktajiem nenomaksātajiem “ātrajiem kredītiem” vai alimentiem, tādēļ ir cilvēki, kuri paši vēlas saņemt naudu aploksnēs. Ja izveidotu sistēmu, ka uzņēmēji nebūtu piesaistīti pie šīs sistēmas, iespējams, ka ēnu ekonomika samazinātos. Arī D.Pelēkā apstiprināja, ka atsevišķos gadījumos saņemti jautājumi, kā risināt šo problēmu, jo darbaspēka trūkst, bet daļa nav gatava strādāt oficiāli. Otrkārt, vēl arvien aplokšņu algas ir izplatītas jomās, kur darbinieki nepieciešami uz ļoti īsu darba laiku, piemēram, nedēļas nogali, lai nodrošinātu tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumu jomā utt. Jau uzsāktas sarunas par īpašām īslaicīgām atļaujām, lai tādējādi nebūtu jāpieņem darbā konkrētais cilvēks, bet varētu legāli nomaksāt nodokļus par īslaicīgu “izpalīdzēšanu”.
Lai risinātu problēmas ar ēnu ekonomiku Latvijā, būtiski turpināt meklēt dažādus risinājumus, jo sankcijas un sodi ir izsmēluši savas iespējas. “Ierasts, ka tajos gados, kad ekonomika aug, ēnu ekonomikai ir tendence samazināties, tādēļ izveidojusies situācija ir diezgan savdabīga. Protams, ja vērtējam progresu astoņu gadu šķērsgriezumā, tad sūdzēties nevaram, bet šī gada rezultāti tomēr ir satraucoši. Iespējams, ka tiem risinājumiem, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu, ir jābūt radikāli citādākiem nekā tie ir pašreiz, lai gala beigās mēs ietu uz priekšu nevis kristu atpakaļ vēl lielākās ēnās,” sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš arī moderēja konferenci “Ēnu ekonomika Latvijā”.
Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2017. gadā tomēr ir palielinājies, neskatoties uz ekonomikas augšupeju 2017. gadā. Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2017. gadā Latvijā ir 22%, bet Lietuvā un Igaunijā – 18.2%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir pieaudzis par 1,3%, Igaunijā par 2,8% un Lietuvā par 1,7% no IKP.
Konference tiek rīkota kā trīspusējas sadarbības forums starp uzņēmējiem, akadēmisko vidi un valsts pārstāvjiem ar mērķi informēt, uzklausīt, diskutēt un izdarīt secinājumus, kas ļautu apvienot visu trīs pušu kompetences un resursus cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinātu labklājīgas un konkurētspējīgas valsts attīstību.
