Vēl pirms projekta iesniegšanas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, pašvaldība jau gada sākumā veica tirgus izpēti, lai noskaidrotu, kas objektā veiks būvprojekta izstrādi. Izvēloties ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, darbu uzticēs SIA ““Arhitektoniskās izpētes grupai”, kas apņēmusies uzdevumu veikt par 5856 EUR. Plānots, ka firma gan izpēti, gan tehniskos risinājumus restaurācijai izstrādās līdz gada beigām.
“Pētot vēstures dokumentos liecības par Elejas muižas kapiem, kas tika veidoti pēc Mēdemu dzimtas pasūtījuma, jāteic, ka informācijas ir ļoti maz. Zināms, ka kapsēta tapa 20. gadsimta sākumā – 1912. gadā uz salas, ko pa perimetru ieskāva plats - ar ūdeni pildīts kanāls. Kapsētai veidoja vienu ieeju un, lai uz to nokļūtu, tika uzbūvēts sfinksu apsargāts tiltiņš. Vēsturiskais tilts un ieejas vārti ir saglabājušies līdz mūsdienām, lai gan sfinksu figūras un vārtu stabi stipri bojāti tika Pirmā pasaules kara laikā. Vēlākajos gados daļu kapu inventāra – sfinksu statujas – pārvietoja uz Elejas muižas apbūves teritoriju, kur tās pussagruvušas stāv vēl šodien”, stāsta Jelgavas novada pašvaldības kultūras projektu vadītāja Ella Jerofejeva.
Kā liecina Rundāles pils muzeja 1992. gadā izstrādātais katalogs “Elejas pils”, tad Elejas kapsētā neatdus neviens no grāfu Mēdemu ģimenes. Līdz 1920. gada agrārajai reformai kapsētā tika apbedīta vien 1913. gadā 93 gadu vecumā mirusī baronese Adele fon Ofenberga. Vēlāk - 1930. gados kapsēta tika iesvētīta jau kā publiska apbedījumu vieta un kā tāda pastāv vēl tagad.
“Apmeklējot Elejas muižas parku un baudot tā dabu un vēstures atlikušās liecības, iespējams daļa apmeklētāju nemaz nav pamanījuši Mēdemu dzimtas veidoto kapsētu, jo tā atrodas aiz muižas parka. Tāpat kā Elejas muižas parks arī kapsēta ir Jelgavas novada pašvaldības apsaimniekošanā. Apzinoties Elejas muižas apbūves un parka kultūrvēsturisko vērtību, pēdējos gados piesaistot dažādus projekta līdzekļus, tika atjaunotas tādas vēsturiskās detaļas kā žogs un tējas namiņš, lielu uzsvaru liekot uz parka sakopšanu un vēsturiskā plānojuma saglabāšanu. Jāsaka, ka kapsētas ieejas vārti un parka aleja ir uz muižas apbūves centrālās ass un veido vienotu ainavu ar muižas apbūvi, ko ņemsim vērā arī turpmākajos projektos, lai neizjauktu 1905. gadā izstrādāto G. Kūfalta Elejas parka rekonstrukcijas projektu”, skaidro E. Jerofejeva.
