“Mūsuprāt, pieņemtie NATO samita Varšavā lēmumi sevi līdz šim ir attaisnojuši, jo mūsu reģionā ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Gaidāmajā NATO samitā Briselē mums ir svarīgi vairāki lēmumi, kas saistīti ar alianses modernizāciju, komandstruktūras palielināšanu, spēku mobilitāti un vienošanos par papildspēku nosūtīšanas stratēģiju. Visi šie elementi ir vērsti uz NATO reaģēšanas spēju palielināšanu krīzes situācijā, kas mūsu reģionam ir būtiski,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Puses pārrunāja arī Eiropas Komisijas redzējumu par ES daudzgadu budžeta ietvaru nākamajam periodam. Ministrs pauda nostāju, ka nākamā perioda ES daudzgadu budžeta mērķim ir jābūt vērstam uz dzīves līmeņa izlīdzināšanu starp visām ES dalībvalstīm, kas tostarp ietver taisnīgu kohēzijas politiku un tiešmaksājumu sadali starp dalībvalstīm. Tāpat ir svarīgi saglabāt Austrumu partnerību kā vienu no ES prioritātēm, kas Austrumu partnerības valstīm būs stingrs atbalsts turpmākajā integrācijas ceļā ES.
Runājot par enerģētikas politiku, ārlietu ministrs akcentēja nepieciešamību lielākai Baltijas valstu integrācijai ES enerģijas tirgū. “Nord Stream 2 projekts draud palielināt mūsu atkarību no viena dominējošā piegādātāja un piegādes ceļa. Tas apdraudot plānotās un jau veiktās investīcijas piegāžu ceļu dažādošanā un konkurences veicināšanā, kam nākotnē varētu būt arī būtiskas politiskas sekas. Vienīgais veids kā risināt šos jautājumus ir Eiropas Savienības līmenī, tostarp stiprinot Enerģētikas Savienību un tās principus. Tāpēc mēs atbalstām centienus saglabāt būtisku gāzes tranzīta ceļu caur Ukrainu arī pēc 2019. gada, un mēs apšaubām Nord Stream2 projekta pamatojumu, īpaši šībrīža ģeopolitiskās situācijas kontekstā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Runājot par propagandas ietekmi un vajadzību pastiprināt cīņu pret dezinformāciju, E. Rinkēvičs kā piemēru minēja reportāžu “Kulturkampf in Lettland”, kas tika demonstrēta Vācijas–Francijas telekanālā “Arte”. Ministrs vērsa uzmanību, ka demonstrētā reportāža ir tendencioza un dezinformējoša, kurā tiek atainota krievvalodīgo minoritāte Latvijā. “Mūs izbrīna, ka “Arte” reportāžas veidotāji, būdami Latvijā, apzināti un mērķtiecīgi meklēja liecības, kas norādītu uz latviešu mēģinājumiem apspiest krievu minoritāti Latvijā. Turklāt sižetā izmantoti atsevišķu cilvēku viedokļi un apgalvojumi, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas likumiem un izkropļo īstenību. Diemžēl žurnālisti nav papūlējušies noskaidrot faktus un pārbaudīt informāciju,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
