Apstrīdētā norma
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.20 panta septītā daļa: “Ja tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no šā kodeksa 289.17 panta trešajā daļā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesneši pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību. Lēmumu sastāda rezolūcijas veidā, norādot tiesnešus, kuri pieņēma lēmumu. Lēmums nav pārsūdzams. Par pieņemto lēmumu paziņo apelācijas sūdzības iesniedzējam.”
Augstāka juridiska spēka norma
Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”
Lietas fakti
Pieteikumu iesniedzēji tika saukti pie administratīvās atbildības un sodīti citstarp ar naudas sodu. Par pirmās instances tiesas spriedumu viņi iesnieguši apelācijas sūdzību. Tomēr visos gadījumos trīs apelācijas instances tiesas tiesneši ar lēmumu, kas sastādīts rezolūcijas veidā, atteikušies ierosināt apelācijas tiesvedību. Pieteikumos norādīts, ka tādējādi pieteikumu iesniedzējiem ir liegta pieeja apelācijas instances tiesai un nav nodrošinātas tiesības uz motivētu tiesas nolēmumu. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesa 2018. gada 15. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-16-01 “Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213. panta, 289.20 panta piektās un septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam” (turpmāk – lieta Nr. 2017-16-01), ar kuru apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz tiesas pienākumu lēmumā par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā ietvert šā lēmuma motīvus, atzīta par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Spriedumā lietā Nr. 2017-16-01 Satversmes tiesa arī nospriedusi, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz tiesas pienākumu lēmumā par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā ietvert šā lēmuma motīvus, attiecībā uz personām, kuras savu pamattiesību aizsardzībai ir līdz šā sprieduma spēkā stāšanās dienai vērsušās Satversmes tiesā, ir atzīstama par spēkā neesošu no attiecīgā konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Tiesas secinājumi un lēmums
Satversmes tiesa secināja, ka lietā Nr. 2018-01-01 prasījuma priekšmets ir identisks tam, par kuru jau ir pasludināts spriedums lietā Nr. 2017-16-01. Turklāt spriedumā lietā Nr. 2017-16-01 Satversmes tiesa ir izlēmusi jautājumu par apstrīdētās normas spēkā esību arī attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem lietā Nr. 2018-01-01. Tādēļ saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu tiesvedība lietā Nr. 2018-01-01 ir izbeidzama.
Satversmes tiesa nolēma:
izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2018-01-01 “Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.20 panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Lēmums nav pārsūdzams.
Lēmuma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā:
