Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 30,9 milj. eiro jeb 5,3% un sasniedza 619,1 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 7,9 milj. jeb 2%. Vērtējot lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) – redzams, ka IIN ieņēmumi pieauguši par 19,9 milj. eiro jeb 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēdējo piecu gadu laikā šis ir otrs straujākais IIN pieauguma temps, atpaliekot tikai no pieauguma tempa 2016. gada pirmajā ceturksnī (7,5%). Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājušies par 13,4 milj. eiro jeb 14,7%. Šī ir vienīgā reize piecu gadu laikā, kad NĪN ieņēmumi krītas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
IIN izpildi ietekmēja vairāki faktori, tajā skaitā, nodokļu reforma, kas stājās spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Nodokļu reformas rezultātā tika veiktas vairākas izmaiņas, kas būtiski ietekmē IIN ieņēmumus, kā, piemēram, paaugstināta minimālā alga no 380 eiro uz 430 eiro, ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām un paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem. IIN ieņēmumus palielināja arī straujais bruto darba algas pieauguma temps, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā sasniedza 7,9%, un 2018. gadā pēc Finanšu ministrijas prognozēm darba alga turpinās pieaugt. IIN ieņēmumu pieaugums būtu vēl straujāks, taču tos būtiski samazināja IIN atmaksas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem šā gada pirmajā ceturksnī tika veiktas IIN atmaksas 43,5 milj. eiro apmērā, kas ir par 12,4 milj. eiro jeb 39,9% vairāk kā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Svarīgi ir atzīmēt, ka IIN ieņēmumi pirmajā ceturksnī ir pārsnieguši valsts budžeta likumā minēto garantēto IIN apjomu pašvaldībām pirmajā ceturksnī.
NĪN ieņēmumi pirmajā ceturksnī samazinājušies visās pozīcijās – par zemi, par ēkām, kā arī par mājokļiem. NĪN ieņēmumi par zemi samazinājušies par 7,3 milj. eiro, šo samazinājumu daļēji var skaidrot ar Valsts zemes dienesta lēmumu par 30% samazināt kadastrālo vērtību zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis–, kā arī pašvaldību apstiprinātie atvieglojumi. Tomēr, ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma likmi no 0,2% līdz 3,0% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldības, NĪN ieņēmumi jāanalizē pašvaldību griezumā. 2018. gada pirmajā ceturksnī NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājušies 108 no 119 pašvaldībās (110 novadi un 9 republikas pilsētas). No kopējiem NĪN ieņēmumiem 41,7% jeb 32,6 milj. eiro ir NĪN ieņēmumi Rīgā. Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, NĪN ieņēmumi Rīgā samazinājušies par 8 milj. eiro, kas ir daļēji skaidrojams ar Rīgas domes pieņemtajiem atvieglojumiem.
2018. gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžetā par 27,9 milj. eiro jeb 18,9% pieaudzis valsts budžeta transfertu apjoms, veidojot 175,5 milj. eiro. Par 26,9 milj. eiro pieauguši valsts transferti ES politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
Ne nodokļu ieņēmumi 2018. gada 1. ceturksnī samazinājušies par 5,5 milj. eiro un veidoja 12,6 milj. eiro. Samazinājums saistīts ar zemes īpašuma pārdošanu 2017. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem saglabājušies pērnā gada līmenī – 33,3 milj. eiro.
Kopējie pašvaldību izdevumi 2018. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 51,5 milj. eiro jeb 10,5% un sasniedza 544,7 milj. eiro. Izdevumu pieaugums 2018. gada pirmajā ceturksnī ir lēnāks kā 2017. gada pirmajā ceturksnī (11,1%). Sevišķi strauju pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni pieauguši par 26,5 milj. eiro jeb 54,5% un šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 75 milj. eiro. Kapitālie izdevumi pieauguši gan pamatfunkcijām, gan ES fondu projektu realizācijai. Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijai pieauguši gandrīz trīskārtīgi, taču jāatzīmē, ka 2017. gadā aktīvākā ES fondu projektu realizācija sākās gada otrajā pusē. Lielāko kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un rekonstrukcijai, kas pieauga par 17,5 milj. eiro.
Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2017.gada 1.ceturkni pieauguši par 25,1 milj. eiro jeb 5,6% un sasnieguši 469,7 milj. eiro. Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 17 milj. eiro jeb 7,3% un 9,5 milj. eiro jeb 7,4%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam pamatā saistīts ar minimālās darba algas paaugstināšanu ar 2018. gada 1. janvāri. Lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauguši par 2,5 milj. eiro. Tāpat ietekmi uz uzturēšanas izdevumu pieaugumu veicināja sociālie pabalsti, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, pieauguši par 2,1 milj. eiro jeb 9,3%.
*Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem pašvaldību budžetā.
