Klātesošos uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētaja vietnieks Andris Ameriks. Viņš teica: "Esam priecīgi, ka tik ietekmīga Eiropas Savienības partiju apvienība tieši Rīgā rīko semināru par tik pēdējos gados būtisku jautājumu kā drošība, ES un Krievijas attiecības. Mēs Krieviju zinām daudz labāk un tuvāk par daudzām Eiropas valstīm, jo tā ir mūsu kaimiņvalsts. Daudziem Latvijas cilvēkiem ir draugi un paziņas Krievijā, šīs attiecības cilvēciskajā līmenī ir ļoti labas, taču politiski jūtamies apdraudēti. Teju katru rītu mēs saņemam ziņas, ka mūsu lielais kaimiņš rīko armijas mācības pie mūsu robežām, kāds Krievijas kuģis vai lidmašīna ir redzēti netālu no Latvijas. Tas ir būtiski pēc notikumiem Ukrainā. Tā nav panika, bet vēsturiskā atmiņa."
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas jautājumu novēršanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā loceklis Dainis Turlais uzsvēra, ka Eiropas Savienības drošības jautājumi un attiecības ar ārējiem kaimiņiem ieņem arvien nozīmīgāku lomu ES institūciju un dalībvalstu politisko prioritāšu sarakstā. Tam par iemeslu ir drošības izaicinājumu aktualizēšanās un pārmaiņas starptautiskajā kārtībā, Krievijas provokatīvā rīcība reģionā un militāro izdevumu pieaugums. Dažās valstīs un sabiedrībās valda uzskats, ka ar Krieviju ir vairāk jārunā un mazāk jālieto sankciju politika. Latvija ir par to, jo ekonomiski mums šis atsalums ir ļoti neizdevīgs. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja mēs jūtamies droši. Sliktas sarunas vienmēr ir labākas par karu, taču nedrīkst atkāpties no Eiropas principiem un vērtībām.
Seminārā ar referātu uzstājās kiberdrošības profesors no Ālto universitātes (Somija) Jarno Limnells (Jarno Limnell). Viņš stāstīja par arvien pieaugošajiem draudiem kiberdrošības jomā un faktu, ka Eiropai vajadzētu vairāk pievērst tam uzmanību tieši politiskajā līmenī. It īpaši tādēļ, ka ir pierādījies, ka šādi kiberuzbrukumi apdraud vienu no mūsu pamattiesībām – godīgas vēlēšanas. Tāpat liela uzmanība jāpievērš sociālo mediju platformām, īpaši tām, kas atrodas ārpus Eiropas.
LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, politikas direktors Jānis Karlsbergs runāja par reģionālās drošības jautājumiem, par nacionālo aizsardzības politiku, kā arī starptautisko ietvaru mūsu aizsardzības stiprināšanā. Viņš uzsvēra tik ļoti nozīmīgo sadarbību starp institūcijām: "Pēc Ukrainas situācijas izvērtējām nepieciešamību iekļaut militārās apmācības skolu programmā – ne tikai par aizsardzību, bet par informāciju, civilo aizsardzību utt. Jau pašlaik 18 skolās tas ir izvēles priekšmets. No 2018. gada sāksies pilotprojekts, kurā skolas brīvprātīgi iekļaus aizsardzības mācību obligāto izvēles priekšmetu sarakstā (kā augstskolās B daļa). Savukārt no 2019. gada iecerēts, ka šāda izvēle skolēniem būs pieejama visās vidējās izglītības iestādēs Latvijā."
Seminārā piedalījās vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji no Somijas, Francijas, Luksemburgas, Īrijas, Spānijas, Nīderlandes, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas, Beļģijas un Rumānijas, kā arī Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā locekļi.
Semināra noslēgumā dalībnieki devās vizītē uz Nacionālo bruņoto spēku Ādažu militāro bāzi.
