DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. februārī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

IKP pieaugums 2017. gadā 4,5 % un 4. ceturksnī 4,2 %

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2017. gadā turpinājās ekonomikas augšupeja, iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 4,5 % salīdzinājumā ar 2016. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 26,9 miljardi eiro.

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās 0,3 %.

Iekšzemes kopprodukta apjoms un izmaiņas

  Milj. eiro, sezonāli neizlīdzināts Izmaiņas %, salīdzināmajās cenās
Periods faktiskajās cenās 2010. gada salīdzināmajās cenās pret iepriekšējo periodu, sezonāli un kalendāri izlīdzināts pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sezonāli un kalendāri neizlīdzināts

2017*

26 851,1

22 792,0

x

4,5

1.ceturksnis

5 878,7

5 014,9

1,7

4,1

2.ceturksnis

6 664,5

5 694,1

1,3

4,0

3.ceturksnis

7 109,4

5 964,8

1,5

5,8

4.ceturksnis

7 198,6

6 118,2

0,3

4,2

   * Precizēti dati par 2017. gada 1.-3. ceturksni

IKP faktiskajās cenās 2017. gadā bija 26 851,1 milj. EUR

Ražošanas aspekts
(2017. gads pret 2016. gadu, salīdzināmajās cenās)

2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, ievērojams ražošanas apjomu pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18 %, tajā skaitā kūdras ieguvē – par 13 % un karjeru izstrādē – par 33 %.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 8 %. Par 4 % palielinājusies pārtikas produktu ražošana, bet koksnes un koka izstrādājumu ražošana pieaugusi par 2 % un gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 14 %. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā – par 21 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 14 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 11 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 7 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 12 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 1 %.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 19 %. Par 20 % vairāk celtas nedzīvojamās ēkas, par 30 % – inženierbūves, bet par 10 % mazāk – dzīvojamās mājas.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 4%, tajā skaitā gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4 %, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 16 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugumu par 7 % veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 8 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 10 %, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 14 %, kravu pārvadājumu palielināšanās par 2 %.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 6 %, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 10 %, informācijas pakalpojumi – par 11 %, bet telekomunikāciju pakalpojumi palikuši iepriekšējā gada līmenī.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē savukārt samazinājums par 17 %, ko noteica monetāro finanšu iestāžu komisijas naudas ieņēmumu, finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas, noguldījumu un kredītu procentu samazināšanās, vienlaicīgi pieaugot nozares izdevumiem un cenām par sniegtajiem pakalpojumiem.

Operācijas ar nekustamo īpašumu palikušas iepriekšējā gada līmenī.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 8 %, no tā juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšana palielinājusies par 13 %, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 15 %, savukārt samazinājums vērojams citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 7 %.

Nozīmīgs pieaugums vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 8 %, ko veicināja 11 % palielinājums azartspēļu nozarē un 10% palielinājums sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumos, kā arī 6 % pieaugums radošo, māksliniecisko un izklaides darbību jomā.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2017. gadā pieaudzis par 3 %.

IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2017. gada 4. ceturksnī un 2017. gadā

Izlietojuma aspekts
(2017. gads pret 2016. gadu, salīdzināmajās cenās)

2017. gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 5 %. Par 7 % palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 13 % vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Iepriekšējā gada līmenī palikuši mājsaimniecību izdevumi par pārtikas produktiem un mājokli, kas kā divas lielākās izdevumu grupas veido 38 % no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 16 %, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 16 % un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 14 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 25 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2017. gadā palielinājušies par 4 %, tai skaitā preču eksporta – par 5 % bet pakalpojumu eksporta – par 3 %.Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 9 %, tai skaitā par 10 % – preču imports un par 6 % – pakalpojumu imports.Importēti tiek galvenokārt mehānismi, mehāniskas ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Gan pakalpojumu eksportā, gan importā nozīmīgi bija transporta un tūrisma pakalpojumi.

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2017. gada 4. ceturksnī un 2017. gadā

Ienākumu aspekts

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, faktiskajās cenās par 8 % palielinājās kopējais darbinieku atalgojums. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 8 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 7 %.

Ienākuma aspekta komponenšu struktūra
(procentos no kopējā IKP)

Kopējā darba alga un izmaiņas 2017. gadā

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

*Lietuvai par 2017. gadu un 2017. gada 4. ceturksni pirmā novērtējuma dati.

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 26. martā.

Plašāka informācija par IKP pieejama CSP datubāzēs Iekšzemes kopprodukts.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI