Ciklā Simtgade un vēl katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu vēl topošu Simtgades filmu (plānoto pirmizrāžu secībā) un iepazīšanās ar filmas režisoru vai radošo grupu. Savukārt sarunas noslēgumā tiek izrādīta šī paša režisora filma, kas tapusi nesenā pagātnē un sniedz ieskatu autora radošajā rokrakstā.
Visi cikla pasākumi ir bez maksas un notiek reizi nedēļā – trešdienās pulksten 18:00.
31. janvārī plkst. 18.00 – režisore DZINTRA GEKA un rakstniece GUNDEGA REPŠE.
Saruna par topošo dokumentālo filmu Kurts Fridrihsons (pirmizrāde 2018. gada septembrī, producē studija Sibīrijas Bērni). Kurta Fridrihsona personības starojums varbūt ir pat pāraudzis viņa mākslas nozīmību - jo nepakļāvīgu un vienlaikus mākslā spilgtu cilvēku padomju Latvijā nebija daudz. Kā kliedzošs kontrasts padomju dzīves īstenībai bija šarms un vieglums, ko Fridrihsons nesa sev līdzi no pirmskara civilizētās Eiropas un brīvās, pazaudētās Latvijas. Viņš bija paraugs un iedvesmas impulss daudziem cilvēkiem, kuru garīgā pasaule negribēja pieņemt pastāvošo sistēmu. Jo lielāka distance šķir Fridrihsona fizisko esamību no šodienas, jo reljefāk ieraugāms viņa personības savrupais un izcilais spēks. Iepretim tūkstošu masai, kas šodien aizbildinās ar kolaborācijai komplimentāro frāzi "bija tādi laiki!", tādējādi attaisnojot savu nepretošanos un samierināšanos ar sistēmas skrūvītes lomu, savrupnieks un piemērs citādai iespējai ir eksistenciāli svarīgs.
Rakstniecei un filmas scenārija autorei Gundegai Repšei Kurts Fridrihsons ir ne tikai liels mākslinieks, bet arī radinieks, kurš spilgti iegravējies viņas bērnības un jaunības atmiņās, kalpojot par iedvesmas avotu arī Gundegas literārajai darbībai.
Pēc sarunas skatāmies dokumentālo filmu Dieva putniņi (2015, 85’, Sibīrijas Bērni). Izsūtījums un plašākā nozīmē atšķirtība no dzimtenes ir režisores un producentes Dzintras Gekas mūža tēma, par to arī Dieva putniņi – filma par tiem, kas gribēja izbēgt no Kurta Fridrihsona likteņa, devās trimdā uz rietumiem un satikās dīpīšu / pārvietoto personu nometnēs.
DZINTRA GEKA ir režisore ar izteiktu interesi par vēsturiskām tēmām, īpaši par padomju varas noziegumiem pret cilvēcību, jo arī režisores tēvs 15 gadus pavadījis izsūtījumā tā sauktajās Gulaga nometnēs. Kopš 1970. gada Dzintra Geka strādājusi Rīgas kinostudijā, 1979. gadā ieguvusi TV režisora diplomu Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga). 80. gados radošajā apvienībā Telefilma-Rīga veidojusi kultūrvēsturiskas filmas, saņēmusi divas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas, uzņēmusi desmit videofilmas ciklā Kinogadsimts Latvijā. 2001. gadā ar filmu Sibīrijas bērni aizsācies cikls, kurā pašlaik ietilpst jau vairāk nekā desmit dokumentālās filmas (viena no tām – četrsēriju Sibīrijas dienasgrāmatas), cikla pirmā filma devusi nosaukumu arī Dzintras Gekas filmu studijai.
