Pēc nejaušības principa CSP ir atlasījusi 20 tūkstošus mājokļu visā Latvijā, no tiem trešdaļu jeb 7055 mājokļu Rīgā.
Aptaujā iekļautajās adresēs tiks noskaidrots, kuras personas mājoklī dzīvojušas pirms gada un kuras bijušas emigrācijā, kā arī kuras tur dzīvo šogad, ir ieradušās no ārvalstīm vai devušās emigrācijā. Tāpat aptaujā iekļauti jautājumi par valodām – dzimto, mājās lietoto un svešvalodu zināšanām.
Katra aptaujā iekļautā adrese tiks apsekota divas reizes – šā gada beigās un nākamā gada rudenī.
Izlasē iekļautajām personām ir nosūtīta CSP vēstule ar informāciju par šo aptauju. No 1. decembra līdz 17. decembrim respondenti varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csb.gov.lv. Tas aizņems aptuveni piecas minūtes. Pēc tam darbu uzsāks CSP intervētāji, kuri telefonintervijās vai klātienē izveicās tos respondentus, kas elektroniski nebūs aizpildījuši aptauju. Intervētāji savu darbu veiks līdz 15. martam.
CSP priekšniece Aija Žīgure aicina visus, kuri saņēmuši vēstuli, būt atsaucīgiem un aptauju aizpildīt. "Katram respondentam aptaujas aizpildīšana prasīs tikai nelielu laika sprīdi, tomēr tas dos lielu pienesumu kopējās statistikas par Latvijas valsts piederīgajiem veidošanā."
Kopš 2000. gada tautas skaitīšanas Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 427 tūkstošiem, kas ir tikpat, cik 2017. gada 1. janvārī dzīvoja Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī kopā.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan iedzīvotāju migrācija. Kopumā 276 tūkstoši jeb 11,6 % no tiem iedzīvotājiem, kuri 2000. gadā dzīvoja Latvijā, ir emigrējuši Eksperimentālās statistikas dati. Izmantoti 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti, 2017. gada CSP iedzīvotāju skaita novērtējuma dati, dati par mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem laikā no 2000. līdz 2017. gadam..
No 2000. gadā Rīgā dzīvojošiem iedzīvotājiem 57 % vēl turpina dzīvot galvaspilsētā, 9 % dzīvo citur Latvijā, bet 13 % ir emigrējuši uz ārzemēm.
Vidēji Latvijā pēdējos 17 gados iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 18 %, savukārt no republikas pilsētām visvairāk iedzīvotāju skaits ir samazinājies Daugavpilī un Rēzeknē - attiecīgi par 27,1 % un 27,7 %. Savukārt Rīgā šobrīd dzīvo par 15,9 % mazāk iedzīvotāju nekā 2000. gadā.
CSP ik gadu novērtē iedzīvotāju skaitu valstī, tostarp arī starptautisko migrāciju – gan no valsts aizbraukušo, gan valstī iebraukušo skaitu. Sākot no 2012. gada, pastāvīgo iedzīvotāju skaits valstī tiek novērtēts, izmantojot gan Iedzīvotāju reģistra, gan citu administratīvo avotu datus.
