DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Ārlietu ministrs: Latviju un Luksemburgu vieno teicamas divpusējās attiecības un cieša sadarbība ES un NATO

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
18. oktobrī oficiālās vizītes laikā Luksemburgā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Luksemburgas Lielhercogu Anrī (Grand Duke Henri of Luxembourg), Luksemburgas Deputātu palātas prezidentu Marsu di Bartolomeo (Mars di Bartolomeo) un ārlietu un Eiropas lietu ministru Žanu Aselbornu (Jean Asselborn), lai apspriestu divpusējo attiecību aktualitātes, sadarbību reģionālajā Baltijas un Beniluksa valstu formātā, kā arī aktuālos Eiropas Savienības (ES), drošības un aizsardzības politikas jautājumus.

Tikšanās laikā ar Luksemburgas Lielhercogu E. Rinkēvičs pauda gandarījumu par teicamajām Latvijas un Luksemburgas attiecībām, ko raksturo aktīvs politiskais dialogs un cieša sadarbība ES un NATO. Ministrs arī apliecināja, ka būsim priecīgi Latvijā uzņemt Viņa Karalisko Augstību Luksemburgas Lielhercogu Anrī.

Sarunā ar Luksemburgas Deputātu palātas prezidentu un palātas deputātiem Latvijas ārlietu ministrs pārrunāja aktuālos starptautisko attiecību jautājumus, tostarp enerģētikas politiku un Brexit. Latvijas ārlietu ministrs pateicās Luksemburgai, kuras karavīri ir izvietoti Lietuvā, par tās iesaisti NATO daudznacionālajā bataljonā Baltijas valstīs. Luksemburga plāno sniegt finansiālu atbalstu Latvijai daudznacionālā bataljona militārās infrastruktūras izbūvei.

Ar Luksemburgas ārlietu un Eiropas lietu ministru Ž. Aselbornu notika viedokļu apmaiņa par notiekošo diskusiju ES dalībvalstīs, kas skar Eiropas nākotnes jautājumu. Īpaša uzmanība tika veltīta Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 13. septembra uzrunai par stāvokli ES un Francijas prezidenta Emanuela Makrona 26. septembra runai Parīzē, kas bija veltīta jautājumam par nepieciešamajām pārmaiņām ES.

Ministrs pauda Latvijas vēlmi attīstīt ES projektu, balstoties uz jau sasniegto. Status quo un atkāpšanās nav Latvijas interesēs: "Valstīm, kas vēlas darīt vairāk, jādod iespēja veidot ciešāku sadarbību. Svarīgi, ka šāda sadarbība ir atvērta visām dalībvalstīm. Uz dažādajām idejām par Eiropas nākotni raudzīsimies caur šādu prizmu: vai tās stiprina Eiropas Savienības vienotību, Latvijas ģeopolitisko drošību un piederību demokrātisko vērtību kopienai, dod iespēju ātrāk sasniegt Eiropas Savienības dzīves līmeņa izlīdzināšanos, stiprina un veicina eirozonas stabilitāti."

E. Rinkēvičs pauda viedokli par nepieciešamību ES daudzgadu budžetā pēc 2020. gada turpināt sekmēt ES iekšējo attīstību un konverģenci, kas ir būtiski Eiropas projekta attīstīšanai un iesāktai integrācijai. Ministrs vērsa uzmanību uz kohēzijas politikas nepieciešamību arī turpmāk, jo tā sniedz būtisku atbalstu jauno ES dalībvalstu izaugsmei, konverģētspējai, iekšējo reformu procesiem, tādējādi stiprinot ES iekšējo tirgu un tuvinot izpratnes par dažādiem jautājumiem – migrācija, sociālie standarti, klimats.

Puses apsprieda sadarbību drošības un aizsardzības politikā, kiberdrošības jautājumus. E. Rinkēvičs pauda nepieciešamību turpināt NATO Varšavas samita lēmumu ieviešanu, kas skar jūras un gaisa komponentes. "Esmu pārliecināts, ka bez Latvijas dalības Eiropas Savienībā un NATO, mūsu valsts neatkarība ilgtermiņā tiktu apdraudēta. Latvija nepaļaujas tikai uz citiem, bet arī nopietni investē savā aizsardzībā. Jau ar nākamo gadu aizsardzībai atvēlēsim 2% no iekšzemes kopprodukta," uzsvēra E. Rinkēvičs.

Amatpersonas apmainījās ar viedokļiem par Brexit. E. Rinkēvičs atzina, ka šobrīd vēl nevaram runāt par pietiekamu progresu Apvienotās Karalistes izstāšanās sarunās no ES, jo ir nepieciešams panākt vienošanos par visiem izstāšanās sarunu jautājumiem, piemēram, pilsoņu tiesībām, finanšu noregulējumu un Īrijas – Apvienotās Karalistes (Ziemeļīrijas) robežas jautājumu, pirms varam pāriet uz diskusiju par ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām, tostarp par iespējamu pārejas periodu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI